Spēcīgs pērkona negaiss februārī – vai tā ir ierasta parādība?

"Protams, ziemas sezonā pērkona negaiss mūsu reģionā nav ierasta parādība. Taču nav tā, ka pērkona negaiss šajā sezonā un snigšanas laikā Latvijā nekad nav ticis novērots. Praktiski katru gadu ziemas mēnešos kaut kur Latvijā tas tiek novērots,’’ pastāsta Krūmiņa, piebilstot, ka neraksturīgais šajā pērkona negaisā ir tā intensitāte, kas gan biežāk novērojama gada siltajā sezonā.

Kāpēc šāds negaiss izveidojās? "’Baltijas jūra un Rīgas līcis nav aizsaluši, ūdens temperatūra līcī ir ap +1 līdz +3 grādiem pēc Celsija, savukārt gaisa masa, kas ieplūda mūsu reģionā, bija ar salīdzinoši zemu gaisa temperatūru, tādējādi veidojot lielu kontrastu. Ne reizi vien esam dzirdējuši par tā dēvēto līča efektu, kas izraisa gubu lietus mākoņu veidošanos virs akvatorijas, kuri, ienākot sauszemē, bieži vien nes intensīvus nokrišņus,’’ paskaidro Krūmiņa.

Viņa norāda, ka šajā gadījumā konkrētie apstākļi veicināja arī zibens izlāžu veidošanos. Ūdens aukstajā gaisa masā strauji iztvaiko, veicina gubu lietus mākoņu veidošanos – neraugoties uz to, ka sniga, tie joprojām bija lietus mākoņi. Paceļoties tvaikam un strauji atdziestot, veidojas sniegpārslas un ledus graudiņi, kas, savstarpēji berzējoties viens gar otru, rada labvēlīgu situāciju elektrības izlādei mākonī jeb pērkonu negaisam.

Taujāta, vai drīzumā varam sagaidīt līdzīgu pērkona negaisu, LVĢMC pārstāve norāda, ka tuvākajā laikā zibeni nevar prognozēt ar augstu precizitāti. Vienlaikus gan jāpatur prātā, ka pērkona negaiss var tikt novērots praktisko jebkuros apstākļos – kā karstā jūlijā, tā arī puteņainā februārī.

Rīga diezgan aktīvi zibeņo, jau reģistrēti ap 20 zibeņiem. Stendē zem konvektīva gubu mākoņa vēja brāzmas līdz 25 m/s. Aukstā fronte turpina virzīties uz dienvidaustrumiem.

Video: Magdalena https://t.co/5PpnqT21at pic.twitter.com/cA50K8qYKq

— Martins Bergšteins (@MeteoLatvia) February 10, 2023

Klimats mainās

Krūmiņa vēl piebilst, ka kaut kādā mērā varam "’pateikties’’ klimata pārmaiņām par šādiem negaisa mākoņiem gada aukstajā sezonā. "’Ja pie mums valdītu stabili ziemas apstākļi, Rīgas līci visdrīzāk pilnībā vai daļēji klātu ūdens sega, arī ūdens jūrā būtu vēsāks, kā dēļ temperatūru atšķirības būtu mazākas, kas, savukārt, neveicinātu ūdens iztvaikošanu, kā dēļ tik intensīvi neveidotos mākoņi. Līdz ar to varbūtība, ka ziemas mēnešos vai agrā pavasarī novērojam pērkona negaisu, kaut kādā mērā palielinās,’’ situāciju iezīmē prognožu nodaļas vadītāja.

Jāteic, ka tieši pērkona negaisa neraksturīgums februārī pārsteidza lērumu soctīklotāju, kas, to izdzirdot, uztrūkās no miega. Pirmās versijas, nezinot, kas aiz loga nograndējis, tiešā mērā sasaucas ar pasaules aktuālajām norisēm – kāds izteicies, ka troksnis līdzinājies kāda veikala vai ēkas sabrukšanai, bet citiem šķitis, ka Latvijā sācies karš. Tiesa, jau apjēdzot patieso trokšņu iemeslu, cilvēki steiguši jokot, sakot – beidzot varam sēdēt uz zemes!

#riga #zibens #perkons pic.twitter.com/br3ge9Z7e6

— Karlsons (@Karlsons4) February 10, 2023

Pamosties no pērkona dārdiem un zibeņošanas nav feini. Jo īpaši februārī. 😳

— Unāma (@EvijaUnama) February 10, 2023

Labrīt! Kas jums tur tai Rīgā notiek? 😄 pic.twitter.com/51p3ETyizS

— ELII (@EliEliina) February 10, 2023

Pērkons nupat agrā rīta stundā visus jodus nospēra.

— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) February 10, 2023

Tad tagad var sēdēt uz zemes, ja?

— Kristaps Skutelis (@krizdabz) February 10, 2023

Pamodos no zibens un pērkona. Neapstrīdamā patiesība ir tāda, ka šodien jāiet parciņā sēdēt uz zemes un svinēt pavasari.

— Alise Zariņa (@phronemophobe) February 10, 2023