Spēkā stājas vērienīga mantojuma tiesību reforma – kas mainīsies?

Mantinieka atbildība par parādiem ierobežota

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām paredz, ka mantinieki turpmāk neatbildēs par mirušā parādiem ar savu personīgo mantu. Parādu segšana aprobežosies ar mantoto īpašumu vērtību. "Tas novērš situācijas, kurās mantinieki saskaras ar negaidītiem parādu slogiem, kas pārsniedz mantoto īpašumu vērtību," norāda Ilze Metuzāle.

Vairs nevarēs klusējot pieņemt mantojumu

Izmaiņas attiecas arī uz klusējošu mantojuma pieņemšanu. Kaut gan joprojām to varēs piemērot gadījumos, kur mantojums neietver reģistrējamu mantu, turpmāk klusējoši pieņemt mantojumu vairs nebūs iespējams attiecībā uz nekustamo īpašumu vai citiem nozīmīgiem aktīviem. Šis solis ieviests, lai novērstu situācijas, kurās īpašumi gadiem ilgi paliek juridiski nesakārtoti, radot problēmas kaimiņiem un pašvaldībām.

Ja mantojuma procesu ierosinās pašvaldība vai trešā puse, mantiniekiem būs pienākums reaģēt un pieteikties mantojuma lietai. Pretējā gadījumā mantojums var tikt novirzīts citiem mantiniekiem vai pat nonākt valsts īpašumā.

Kur un kā pieteikt mantojuma lietu?

Lai ierosinātu mantojuma lietu, mantiniekiem jāvēršas pie zvērināta notāra. Notāra izvēle ir atkarīga no mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas tiesas apgabala. Piemēram, ja mantojuma atstājējs dzīvoja Vidzemē, mantinieks var izvēlēties jebkuru Vidzemes apgabaltiesas notāru.

Procesuālās izmaksas nav mainījušās, un tās atkarīgas no mantojuma vērtības un mantinieka radniecības pakāpes. Tomēr tās vienmēr būs zemākas nekā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzsver Metuzāle.