Sper soļus, lai panāktu bezmaksas higiēnas preču pieejamību Latvijas skolās

Lai gan politiķi un citi atbildīgie visi kā viens apgalvo, ka 21. gadsimtā higiēnas precēm jābūt pieejamām ikvienam, jautājums – kurš par to maksās, joprojām nav atbildēts.

"Pie mums jau ir no šī mācību gada, un mēs, protams, ieviesām, lai katrai meitenei būtu nepieciešamās higiēnas preces. Mums ir divas kabīnītes, un viena no tām ir ar uzrakstu, kur šīs higiēniskās paketes ir pieejamas, ir konkrēta kastīte, ko apkopējas katru dienu papildina," stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases audzinātāja Rūta Ramona-Vanaga.

Rīgas 3. ģimnāzija ir viena no nedaudzajām Latvijas skolām, kur jau tagad bezmaksas pieejamas sieviešu higiēnas preces. Par šādas prakses ieviešanu visā valstī ilgstoši cīnās nevalstiskās organizācijas, un, lai spertu soli tālāk, rasta iespēja līdz maija beigām bezmaksas tamponus un paketes nodrošināt arī visās Balvu un Aizkraukles novada skolās.

Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Ineta Ielīte norāda: "Izvērtēt, kādas ir izmaksas, kādi ir iepirkumi vajadzīgi, vai patēriņš atbilst, un tad iet vispirms uz Ministru kabinetu kopā ar Labklājības ministriju.

Balvu novada mērs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija") norāda: "Šis pilotprojekts un šīs idejas ir svarīgas tāpēc, lai mainītu sabiedrības uzskatus un rūpētos par mūsu topošo māmiņu veselību, tas ir pats svarīgākais."

Šo pilotprojektu sponsorēs privātie higiēnas preču ražotāji, un vietvaras nelolo cerības, ka šai iniciatīvai būšot atbalsts no valsts. Vienlaikus ieviestā prakse, visticamāk, neizzudīs, jo izmaksas esot paceļamas.

Leons Līdums ("Vidzemes partija")

Aizkraukles novada mērs, "Vidzemes partija"

Ja reiz mēs būsim pateikuši, vismaz Balvu un mūsu novads, mēs vairs rudenī nevarēsim neiekļaut savā budžetā šo sadaļu. Tas būs mūsu goda jautājums šo ieviest, jo, ja skatās uz kopējiem skolu uzturēšanas izdevumiem, tā patiešām nav liela summa.

Kolēģus iedrošina arī Jūrmala – sākotnēji higiēnas preces nodrošinātas tikai ģimnāzijā, bet kopš aprīļa – jau visās novada skolās. Izmaksas uz visu pašvaldību – ap 7000 eiro gadā.

"Bija, protams, bažas, ka nesīs ārā, pārdos, visu ko, bet jau ar pirmo nedēļu sapratām, ka tas ir pareizs lēmums, ka tā ir norma, un tiešām nebija nekādu ne par daudz, ne maz, ne samests, mums ir gudras meitenes, gudra sabiedrība patiesībā," norāda Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.

Savukārt Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Laura Trautmane atzīst: "Protams, ka ir drošāk, jo nav par to tik ļoti jāuztraucas, ka vienmēr jābūt līdzi somā paketei vai tamponam, ka tu zini, ja arī aizmirstas, ka ir pieejams skolā."

Lai gan visi iesaistītie pauda viedokli, ka sieviešu higiēnas preču nodrošināšana ir pašsaprotama un no tā izvairīties vairs nedrīkst, varas gaiteņos par šo joprojām notiek tikai diskusijas. Lai gan izskan cerība, ka risinājums varētu būt jau no nākamā gada, jautājums – kur ņemt naudu, joprojām nav atbildēts.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) norāda: "Šis projekts ir horizontāls jautājums, nevis Labklājības ministrijai – jūs tagad sameklējiet budžetā, bet visiem jāiesaistās – Finanšu, Veselības, VARAM, Labklājības, Izglītības ministrijai, lai mēs pašsaprotamas lietas varētu nodrošināt, bet šodien, uzklausot pašvaldību vadītājus, izskatās, ka tā ir pašvaldību prestiža lieta, kur, uzrunājot kaimiņu pašvaldību, jāpajautā tikai, vai tev tā tiešām nav?"

2019. gadā veiktais pētījums liecina, ka katra sestā meitene kavējusi skolu, jo nav varējusi iegādāties higiēnas preces.