SPKC dati: "Janssen" vakcīna no nāves pasargā mazāk nekā citas potes

Pandēmijas divos gados Latvijā miruši 5029 cilvēku ar diagnozi Covid-19. Tomēr skaitlis vēl pats par sevi neko daudz nepasaka par slimības norisi vai riska grupām. Vīrusam mainoties, mainās arī tā upuri.

Tā nu šobrīd vidējā omikrona pacienta profilu palīdz "uzzīmēt" Stradiņa slimnīcas Plaušu ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa: "Tas ir diezgan būtiski mainījies kopš pagājušā gada rudens. Par laimi, ir stingri mazāk briesmīgo, lielo plaušu bojājumu, bet tie, kuri nonāk stacionārā, ir galvenokārt seniori, kuri nav vakcinējušies vispār vai ir vakcinējušies, bet nav saņēmuši "būsteri"."

Un to apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Pagājušajā mēnesī ar Covid-19 nomira 303 cilvēki. Lielais vairums – 207 no viņiem nevakcinēti un 11 – vakcinācijas kursu nepabeiguši. Tomēr lielāko uzmanību izpelnās pēdējais – vakcinēto stabiņš, kas, lai arī mazāks nekā poti nesaņēmušo, tomēr ievērojams (85).

Vēl interesantāka aina paveras, salīdzinot mirušos pēc vakcīnas veida. Pagaidām jaunākie ir vien decembra dati, kad Latvijā vēl dominēja delta paveids, tomēr skaidri redzams, ka vakcinēto aizgājēju vidū galvenokārt ir "Janssen" un "Astra Zeneca" potes saņēmušie.

Par maldīgas aizsardzības sajūtu, ja nav veikta revakcinācija, runā arī ārste: "Neskatoties uz to, ka "Janssen" skaitās vakcīna arī tikai ar vienu devu, diemžēl klīniskajā praksē redzam, ka viena deva nepasargā no smagas slimības gaitas un arī nāves ne. Neviens cits pacients pēc trīs vakcīnas devām mūsu slimnīcā nav miris."

Te gan jāpiebilst, ka tieši "Janssen" vakcīnu kā ērtu, jo nepieciešama tikai viena deva, vēl rudenī novirzīja guļošu pacientu un personu virs 80 gadiem vakcinēšanai, to izmantoja arī patversmēs un krīzes centros, kur veselības fons cilvēkiem jau sākotnēji bija sliktāks.

Skarba ir RSU Bioloģijas katedras vadītāja Juta Kroiča. Maldus saklausījušies, riskam sevi pakļauj tie, kuri zinātnei netic: "Numur viens – viņš nav vakcinēts vai ar lielu lūgšanos savakcinējies ar "Janssen", tātad faktiski neaizsargāts, otrs – viņam ir blakus saslimšana (nereti cukura diabēts),  trešais, viņam ir liekais svars. Tas ir tas vidējais pacients, kurš šobrīd ir visapdraudētākais."

Turklāt, nepietiekami ievērojot piesardzību, apdraud arī citus. Tos, kuri no savas puses izdarījuši visu, bet, piemēram, ķīmijterapijas vai orgānu pārstādīšanas dēļ ir ar novājinātu imunitāti.

"Ja lūdz valkāt maskas, darīt to godprātīgi, nevis iekāp sabiedriskajā transportā un redzi, ka vienam zem deguna, citam – zem zoda. Un tad ir tās pārdomas – aizrādīt, neaizrādīt? Un tad mēs sākam vainot vienu vai otru cilvēku, vai sistēmu kopumā. Viss ir slikti, bet es nē – es masku valkāšu kā gribu, jo tur viens teica, ka vajag iet brīvības gājienā un nezin ko aizstāvēt. Pirmais jātiek galā ar infekciju, tad varēs cīnīties par brīvību un visu pārējo," pauž Kroiča.

Profesore atsaucas uz pētījumu, kas apliecina, ka veiksmīgāk ar infekciju galā tiek valstis, kurās ir divi faktori: uzticēšanās – gan pie varas esošajiem, gan savā starpā, kā arī pilsoniskā līdzatbildība.