"Tas būs ļoti liels posts zvejniekiem." Salacgrīvā šoks par iecerēto jūras aizsardzības plānu
Kā lai sabalansē dabas aizsardzības un piekrastes zvejnieku intereses? Šis jautājums šobrīd aktuāls daudziem šī vēsturiskā aroda pratējiem, jo ir sākusies sabiedriskā apspriede par tikko izstrādāto Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu. Tas paredz būtiski ierobežot jebkādu saimniecisko darbību plašā piekrastes zonā, tostarp arī aizliegt zvejniekiem doties jūrā.
Tas notiek ar mērķi saglabāt Baltijas jūras ekosistēmu. Piektdien, 5. decembrī, Salacgrīvā notika pirmā šī plāna sabiedriskā apspriede un brīžiem diskusija risinājās paaugstinātos toņos.
Tas būs piekrastes zvejniecības gals. Šī aroda pratēji satraukti par aizsardzības plānu, kas paredz plašā jūras teritorijā aizliegt jebkādu saimniecisko darbību, tai skaitā zveju.
Ar diviem Vidzemes akmeņainās jūrmalas zvejniekiem pirms gaidāmās sabiedriskās apspriedes satiekamies Kuivižos. Te jau piektajā paaudzē zvejnieka arodu kopj Jānis Krūmiņš, kurš saka – ja ierobežojumi būs tik strikti, kā šobrīd tiek piedāvāts – šis arods izzudīs.
"Ja pieņems jūras aizsardzības plānu, tas būs ļoti liels posts visiem zvejniekiem, jo principā visās aktīvākajās zvejas vietās, ir šie liegumi. Un principā mēs vairs nevarēsim zvejot. Vai būs jābrauc kaut kādi nenormāli kilometri tālāk prom, jātransportē visas laivas, visi lielie zvejas rīki un visu to apjomu transportēt, tas nav reāli."
Šādam viedoklim piekrīt arī Nikolajs, kurš jūrā dodas no Salacgrīvas.
"Tas nozīmē, ka mums, mazajiem piekrastniekiem, viss ir beidzies. Varam savākt savas pandalas, un no jūras ārā, sēdēt krastā.. Vairāk nekā 20 gadus es esmu zvejniecībā, pēdējie gadi aktīvi. Pamest šo visu? Kur, lai visu to bagātību lieku? Visi šķūņi ir pilni ar murdiem, tīkliem… Cilvēki prasa zivis. Ko tad pirksim – norvēģu zivis? Nu, nē. Mums ir jācīnās pretī šim visam birokrātiskajam kantorim."
Tādēļ vidzemnieki kuplā skaitā 5. decembrī pulcējās Salacgrīvas centrā, kur tika organizētā sabiedriskā apspriede.
Sabiedriskā apspriede notika Dabas aizsardzības pārvaldes biroja Salacgrīvā, un gandrīz simboliski. Ēkas priekšā izvietota veca zvejnieku laiva. Un šodien zvejnieki sacīja, ja šo plānu pieņems tādu, kāds tas ir šobrīd, arī viņu zvejas rīkus un laivas varēs vest un izvietot pie pārvaldes biroja kā muzeja eksponātus.
Dabas aizsardzības eksperti piektdien, 5. decembrī, skaidroja, ka jaunas aizsargājamas jūras teritorijas nepieciešamas gan Eiropas regulu dēļ, gan tādēļ, ka ir akūti nepieciešams saglabāt un atjaunot Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību.
Piemēram, pētnieki secinājuši, ka svarīgi saglabāt vērtīgās pūšļaļģes, kas ir nozīmīgas jūras ekosistēmas sastāvdaļa. Tādēļ vides pētnieki aicina lielu daļu piekrastes noteikt kā aizsargājamu. Tās potenciālās atrašanās vietas šobrīd Vidzemes pusē iezīmēta no Salacgrīvas līdz pat Tūjai, un šajā teritorijā saimnieciskā darbība būtu aizliegta – zvejot drīkstētu tikai invazīvās sugas, piemēram, apaļo jūrasgrunduli.
"Es negribu kādu tagad aizvainot, bet jūs sēžat krēslā birojā un jums liekas: "O, viņš nodara skādi." Es atvainojos, kādu? Pasakiet man. Kā piekrastes zvejnieks, kādu skādi nodaru? Šeit, Salacgrīvā, palikušas varbūt desmit ģimenes, kuras pelna un maksā jums algu, un jūs vēlaties to nolikvidēt?"
Limbažu novada iedzīvotājs: "Šis aizliegums tiks radīts. Nozare ekonomiski tiks izskausta. Un rezultāts būs tāds pats. Tās aļģes un visi biotopi pazudīs."
Neizpratni par šo plānu piektdien, 5. decembrī, pauda arī Limbažu novada domes vadība. Jo papildu saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiek rosināts noteikt arī sezonālos liegumus putnu aizsardzībai – tie paredz no marta līdz augustam aizliegt konkrētās zonās pārvietoties jebkādiem kuģošanas līdzekļiem.
"Šobrīd tiešām, skatoties lielākajā daļā teritorijas, mums vispār saimnieciski nav izmantojama. Tāpat mēs vairs nevaram īstenot profesionālo ievirzi, burāšana, airēšana, mums ir nepieciešamas arī zonas, kuras izmantoja dažādiem treniņa procesiem. Kā teica viena kundze vienā sanāksmē – jums ir jāpriecājas, ka jums ir dabas rezervāts. Par ko? Par to, ka mani iedzīvotāji aizies prom, jo te ir dabas rezervāts, un mēs neko nevaram?"
Dabas aizsardzības pārvaldē pēc sanāksmes pauda, šis plāns šobrīd vēl ir izstrādes stadijā, turklāt piedāvājumā iekļauti maksimālie iespējamie ierobežojumi. Tieši tādēļ arī tiek organizētas šādas apspriedes, lai uzklausītus visas puses un to intereses censtos salāgot.
"Nenoliedzami, ir posmi, kur ir kaut kas jāpārskata un jānodrošina tā aļģu aizsardzība. Bet tur ir tā lieta, ka zinātnieki vienmēr grib maksimumu, un tad ir cilvēki, kas tur dzīvo – viņi negrib maksimumu. Viņi grib darboties. Nu un mēs esam pa vidu. Tas patīk vai ne, mums kā DAP ir jāatrod tas vidusceļš. Es nedomāju, ka būs maksimālais abos variantos, bet mēs tiešām esam ieinteresēti atrast tādu risinājumu, kas vairāk vai mazāk kalpo visiem."
Sabiedriskās apspriedes par šo plānu turpināsies arī sanāksmi Kolkā, Ķemeros un Gaviezē, jo līdzīgi ierobežojumi šobrīd iecerēti ne tikai Vidzemes jūrmalā, bet arī vairākos posmos Kurzemē – Lapmežciemā un Ragaciemā, Vērgales pagastā un Jūrmalciemā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
