"Tas var notikt atkal." Baltijā ielidojušo dronu incidentus vērtē brigādes ģenerālis Krjukovs
"Nav iespējams nosargāt visu simtprocentīgi, ņemot vērā dronus, tas var notikt atkal," tā TV3 raidījumam "900 sekundes" ceturtdienas, 4. septembra, intervijā sacīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs, atbildot uz jautājumu, vai Latvija ir pietiekami gatava novērst dronu incidentus, kādi pieredzēti lidostā Rīga, kā arī nule Igaunijā.
Atsaucot atmiņā incidentu, kas gada ieskaņā pieredzēts lidostā Rīga, kur trīs reizes konstatēja dronu lidošana, apdraudot aviācijas drošību, bet nupat Igaunijā nokritis drons, kas, iespējams, ielidoja no Latvijas, Krjukovam "900 sekundes" vaicāja – cik tālu mēs šobrīd spējam iet laikam līdzi un rīkoties, nepieļaujot atkārtotus gadījumus. Krjukovs akcentēja, ka droni neatrisina visu.
"Mums jāsaprot, ka droni neatrisina visu. Akustiskās sistēmas vai novērošanas sistēmas, pretdronu sistēmas arī neatrisinās visu," Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis sacīja intervijā. "Tehnika var lūst, tehnika var nebūt attiecīgajās vietās, tehnika var nebūt iegādāta," viņš skaidroja iemeslus.
Arī mācības Zemessardzē, apmācot zemessargus, var pieredzēt situācijas, kā droni krīt, droni lūst, tie tiek bojāti ar pretdronu sistēmām.
Zemessardzes komandiera ieskatā Latvija dara visu un visos līmeņos – gan no Bruņoto spēku puses, gan visaptveroši no valsts puses – , lai tiktu nodrošināta pretdronu sistēma. Tāpat arī pretgaisa sistēma, akustiskās sistēmas. "Pretdronu sistēmas ir pastāvīgs process, tas būs ilgstošs process, tas nevar notikt vienā dienā," uzsvēra Zemessardzes komandieris. Vienlaikus viņš arī akcentēja, ka gaisa telpu simtprocentīgi nosargāt nebūs iespējams.
"Nav iespējams nosargāt visu simtprocentīgi, ņemot vērā dronus. Tas var notikt atkal. Tas var notikt savādākā veidā, ko mēs neparedzem. No tehniskā skatpunkta pieejot."
Arī visaptverošajās militārajās mācībās "Namejs 2025", kas sākās 2. septembrī, pulcējot 12000 Latvijas un sabiedroto karavīrus un zemessargus, droniem ir būtiska nozīme. Mācību ietvaros tiek trenētas arī prasmes rīkoties ar jaunākajām tehnoloģijām, ne tikai droiem, bet arī pretdronu tehnoloģijām.
"Mēs ļoti daudz integrējam gan mūsu apmācītos zemessargus, gan arī tehnoloģijas no citiem bruņoto spēku veidiem, kas piedalās un sadarbojas ar mums. Ar mūsu koalīcijas partneriem, kas ir ieradušies Latvijā un arī testēs savu kapacitāti pret mums," norādīja Krjukovs, piebilstot, ka jaunās tehnoloģijas ir neatsverama bruņoto spēku sastāvdaļa un tās nozīme tikai pieaugs.
Vienlaikus Krjukovs arī sacīja, ka, lai strādātu ar dronu un pretdronu sistēmām, karavīram vai zemessargam ir jābūt interesei un izpratne. Ne visi var būt dronu piloti, atzina Zemessardzes komandieris. "Te jau nav tikai bezpilota lidaparāts, te mēs runājam par veselu kompleksu – informācijas kolekcionēšanu vai savākšanu, informācijas apstrādi, lēmumu pieņemšanu. Visu līmeņu apmācība," skaidroja Krjukovs.
"Tas nav tikai viens cilvēks, kurš vada. Tā ir vesela komandķēde. Tas nozīmē – no incidenta brīža līdz informācijas savākšanai, līdz komandierim kā man. Man ir jāpieņem lēmumus, balstoties no tās [dronu pilotu sniegtās] informācijas un jābūt apsteidzošiem pret pretinieka darbību mācību scenārija ietvaros."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
