"Tik agri domāšana nestrādā." Agrais mācību sākums satrauc skolēnus, mediķus un Tiesībsargu

Tiesībsargs jau 2017. gadā vērsās izglītības un veselības ministrijās un aicināja noteikt skolām vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku. Tomēr jau vairākus gadus šis jautājums risināts netiek. Atsevišķas skolas izrāda interesi un pašas regulē to, cikos sākas mācības, tomēr daudzviet bērni spiesti mācīties pat pirms plkst. 8.00 no rīta.
12. klases skolēnam Mikam Tilleram nultā stunda sākas plkst. 7.45 – tās laikā šogad trīs reizes nedēļa tiek apgūta angļu valoda vai vēsture.

"Šogad man nav tik grūti, intensīvas domāšanas priekšmeti. Par laimi, matemātika mums nav nultajā stundā, tāpēc šajā gadījumā varbūt tas nav tik traki. Ja stunda sākas plkst. 7.45, varbūt manā gadījumā nav tik traki, es dzīvoju pusstundu no skolas, bet ir cilvēki, kas dzīvo arī Saulkrastos vai Ādažos, viņiem jau plkst. 5.00 no rīta jāceļas, tas ir par agru skolēnam. Tik agri cilvēkam domāšana nestrādā," norāda Miks.

Līdzīgi domā arī vidusskolniece Justīne Freimane, kura kādreiz plkst. 7.30 apmeklēja konsultācijas datorikā: "Diezgan grūti sakoncentrēties, tad vēl ir ceļš uz skolu kādas 20 minūtes un tad viss kopā. Jūtos neizgulējusies, grūtāk mācīties arī, ja vakaros ilgāk jāmācās. Ap kādiem plkst. 00.00 eju gulēt tikai, sešas stundas miega, kas arī īsti nav atbilstoši veselības standartiem."

Miega eksperti norāda, ka lēmums pamatskolā noteikt mācību laika sākumu no plkst. 8.30 un vidusskolas vecuma bērniem plkst. 9.00 būtu liels solis jauniešu veselības nodrošināšanā, tomēr Rīgas 64. vidusskolas direktors Edgars Zīverts pauž bažas, ka tādā gadījumā vidusskolēniem skolā būtu jāpavada vēl ilgāks laiks, kas savukārt ierobežotu viņu iespējas piedalīties interešu izglītības nodarbēs.

"Vai vidusskolēniem uzsvars par plkst. 9, arī neesmu drošs. Tieši otrādi, drīzāk tad varētu skatīties – vidusskolēni plkst. 8.30 un pamatskolēni plkst. 9.00. Šie pamatskolēni vēl nav spējīgi regulēt savu dienas ritmu tik ļoti, kā dzīvo vairāk tādu impulsu vadīti, tad vidusskolēnam jau būtu jāspēj savu dienu regulēt, tomēr viņš ir bez piecām jau pieaugušais," saka Zīverts.

Tomēr miega eksperte Marta Celmiņa norāda, ka rekomendētais laiks ir balstīts pētījumos – skolai sākoties vēlāk, uzlabojas arī skolēnu akadēmiskie sasniegumi.

"Jauniešu, pusaudžu vecumā pašregulēšanās spējas ir nevis labākas, bet tieši otrādāk – sliktākas, jo viņiem smadzeņu daļas, kas atbild par to, ka darīsim ko tādu, kas ir vajadzīgs, bet ko es negribu, ir mazāk attīstītas. Sabiedrības nostāja ir ar lielu pretestību – "jaunieši paši vainīgi, jaunieši neko nevar izdarīt, viņi slinki, lai noliek telefonu". Jaunieša smadzenes ir uzbūvētas tā, lai viņam gribētos iet gulēt vēlāk. Tā ir tagad, tā nav telefona vaina, tā ir bijis arī agrāk," skaidro Celmiņa.

Turklāt nepietiekams miega daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt smadzeņu funkcionēšanu, kurā skolēns var nebūt spējīgs kontrolēt emocijas. Tas savukārt var veicināt psiholoģiska vai psihiatriska rakstura problēmas, kas vēl vairāk pasliktina miegu.

"Galvenais aicinājums būtu valsts līmenī noteikt, ka mācības skolās var sākties ne agrāk kā plkst. 8.00 – ne agrāk būtu tas minimums, uz ko mēs aicinām noteikt normatīvo aktu līmenī, bet katra skola jau šobrīd var noteikt, ka mācības sākas vēlāk," norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tikmēr valdība aicināta līdz nākamā gada 31. martam noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas, fakultatīvas nodarbības skolās nevar sākties agrāk par plkst. 8.00.