Tikai kara ietekmē Latvijā sāk izskaust divvalodības praktizēšanu
Iespējams, lielā interese par latviešu valodu ir saistīta arī ar gaidāmajām izmaiņām imigrācijas politikā. Jau vairākkārt vēstīts, ka no septembra Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, zaudēs uzturēšanās atļauju, ja nenokārtos valodas eksāmenu. Tikmēr atklāts paliek jautājums – cik lielā mērā mēs paši kā sabiedrība esam vainojami pie tā, ka krieviski runājošie, dzīvojot šeit gadiem, itin labi iztikuši bez latviešu valodas.
Telefona ieraksts: "Lūdzu, izvēlieties valodu, kurā vēlaties ar mums sazināties! Latviešu valoda – nospiediet "1". Russkij jazik – nazhmite "2"…"
Kaut kas pazīstams, vai ne? Esam pieradināti pie prakses, ka apkalpošana krievu valodā ir teju pašsaprotama. Un to gadiem ilgi kultivējuši ne tikai privāti uzņēmumi, kas par prioritāro likuši nevis integrāciju, bet vēlmi izpatikt krievvalodīgajam pircējam, bet pat valsts un pašvaldību iestādes. Bija nepieciešams karš, lai to mainītu.
Iespējams, daudziem tas būs pārsteigums, bet, izrādās – līdz pat aizvadītajam rudenim CSDD gan teorijas, gan braukšanas eksāmenu ļāva kārtot krievu valodā. Un runa nebija par tūristiem vai ārvalstniekiem, bet gan Latvijas valstspiederīgajiem – pilsoņiem un nepilsoņiem.
"Protams, šis lēmums ir ātrāks vai vēlāks, bet bija jānonāk līdz lēmumam, ka agresija nav pieņemama, tāpēc visi eksāmeni notiek tikai valsts valodā," stāsta CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Un, izrādās, – arī krievvalodīgie braukt gribētāji spēj eksāmenu nokārtot valsts valodā, ja vien to vēlas. "Protams, bija atsevišķi gadījumi pirmajās dienās, kad šāds lēmums raisīja neizpratni, bet tie bija tikai daži gadījumi, un visi topošie autovadītāji ar izpratni izturējās pret šādu jauninājumu," saka CSDD pārstāvis.
Ne tik saprotoši esot bijuši krievvalodīgie rīdzinieki pēc tam, kad pagājušā gada nogalē pašvaldības portāls nolēma atteikties no krievu valodas, kā vienīgo svešvalodu piedāvājot angļu valodu. Un sūdzības bijušas nevis par to, ka nespētu saprast portālā rakstīto, bet – ka viņiem pienākas saziņa krieviski.
Uz jautājumu, ar ko pamatojams lēmums slēgt krievu valodas sadaļu, Rīgas domes pārstāve Edīte Matuševiča norāda: "Protams, ar to, ka komunicējam valsts valodā. (TV3: Bet tikai tagad? Tā sakrīt, ka valsts un pašvaldību iestādes šo lēmumu pieņēmušas tikai pēc tam, kad sācies pilna apmēra karš Ukrainā?) Jā, tā tas ir. Līdz šim domājām par visu rīdzinieku ērtībām, bet tas nav mudinājis sabiedrību apgūt valodu augstā līmenī, jo informācija bijusi pieejama abās valodās."
Rīdziniekus pēc pieprasījuma mutiski vēl apkalpo arī krievu valodā, iesniegumus no viņiem gan pieņem tikai latviski.
Savām kapitālsabiedrībām Rīga ļāvusi pašām izvēlēties – kā turpināt strādāt. Piemēram, "Rīgas satiksmes" mājaslapā krievu sadaļas nav, bet biļetes automātos gan var nopirkt ērti, latviešu valodā nav jāmokās apgūt pat dažas pogas.
Argumentu, ka biļešu automātus izmanto arī tūristi, atspēko Ekonomikas ministrijā. Pār galvaspilsētu tai teikšanas nav, bet tur uzskata – absolūti pietiktu, ja ārvalstniekiem valsts un pašvaldība saziņai piedāvātu kādu Eiropas Savienības, nevis trešās valsts valodu.
"Diemžēl bija jānotiek ģeopolitiskajiem satricinājumiem, lai izprastu nozīmību un to, ka valoda jāciena visos līmeņos, arī valsts pārvaldē. Divvalodība nekādus augļus nav nesusi," vērš uzmanību Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.
Arī pati ministrija to sapratusi tikai tagad – šoruden tā pārgāja uz saziņu tikai valsts valodā un aicināja to darīt arī savas kapitālsabiedrības – "Latvenergo", "Sadales tīklu" un "Tet".
Katram kontrolieri klāt nenoliksi. Valsts valodas centrs aizvadītajā gadā saņēmis vairāk nekā 600 sūdzību par latviešu valodas nelietošanu amatam nepieciešamajā apjomā.
Tāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas vietā būtu teikt – cienīsim paši sevi, un mūs cienīs arī pārējie.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
