Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju joprojām gatava nenomaksāt kādu nodokli, nopirkt kontrabandas preci vai iedot kādu dāvanu apmaiņā pret sev vajadzīgu labumu.
Samērā neierasts skats. Vienā telpā un plecu pie pleca pie viena galda Kriminālpolicijas šefs, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs, iekšlietu ministrs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore un KNAB šefs. Iemesls tam – demonstrēt vienotību apņēmībā cīnīties pret finanšu noziegumiem.
Jauns pētījums atklāj – vairāk nekā 70% sabiedrības saprot, ka šādiem likumpārkāpumiem ir negatīva ietekme uz sabiedrību un valsti kopumā. It kā jau rādītājs samērā augsts, bet medaļai ir arī otra puse. Trešdaļa iedzīvotāju joprojām gatava, piemēram, nenomaksāt nodokļus vai nopirkt bezakcīzes cigarešu paciņu. Tendences uzlabojas, taču tiesībsargājošās institūcijas cer, ka sabiedrības tolerance pret finanšu noziegumiem vēl vairāk ies mazumā.
"Redzam šos augļus gan no Trauksmes cēlēju likuma, gan arī no visa tā, kas darīts, lai šī ziņošanas kultūra. Tā nav tā laika "stučīšana". Nē, tās ir attīrīšanās," norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Tāpat par sava veida pandēmiju jau kļuvusi izkrāpšana. Nelegālie darboņi pērn šāda veidā no Latvijas iedzīvotāju maciņiem izvilkuši vairāk nekā 10 miljonu eiro.
"Parūpējieties par saviem vecākiem, vecvecākiem! Konsultējiet viņus, ka jāturas pie higiēnas arī sociālajos tīklos. Nedrīkst paļauties un lētticīgi iekrist uz ļoti kārdinošiem aicinājumiem," skaidro Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Griškins.
Lai sabiedrību izglītotu par dažādiem finanšu noziegumu aspektiem, šodien izziņota informējoši pasākumi.
Viena no šīs kampaņas sastāvdaļām būs šādas īpaši stilizētas it kā eiro banknotes. Vienā vizuālās noformējums atbilst finanšu noziegumu tematikai, otrā galvenais vēstījums, ka nozieguma pēdas nevar atmazgāt.
Sankciju apiešana, kas tādējādi atbalsta karu un terorismu, narkotikas, cilvēktirdzniecība, korupcija un krāpniecība. Katrai jomai pa banknote.
Sarēķināts, ka korupcija katram Latvijas iedzīvotājam izmaksā aptuveni 160 eiro gadā.
"Varbūt tādu lielu noziedzību mēs ar šo nenovērsīsim. Cerība ir izglītot, aktualizēt tēmu. Ja vismaz daži cilvēki pēc šī neuzķersies uz kādu pikšķerēšanas vai e-pastu shēmām, tas jau bus izcils rezultāts," par kampaņu saka Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
"Varbūt būs sabiedrības locekļi, kuri par šo gadījumu zinās un nespēs izšķirties ziņot vai neziņot, tomēr izšķirsies ziņot. Šis ir pamudinājums tam," norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.
Informatīvā kampaņa ilgs mēnesi. Tās vēstnesis ir komiķis Edgars Bāliņš, ar kura palīdzību cer piesaistīt jauniešu uzmanību problemātikai. Arī šajā segmentā satraucoši dati par toleranci pret finanšu noziegumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
