Ukraiņu stāsts: Lēmumu doties uz Latviju pieņēmām ātri, ceļā devāmies ar diviem čemodāniem

Šogad sanāca strādāt ar ukraiņiem, arī no Krimas. Pirmais, ko atbraucēji darīja - meklēja iespējas mācīties latviešu valodu, kā arī - meklēja darbu, lai uzturētu sevi un ģimeni! Kad projekts, starp citu pēc nedaudz mēnešiem, beidzās - ukraiņi jau kārtoja pirmos latviešu valodas eksāmenus. Mana attieksme - taisam referendumu un ņemam ukraiņus! Mums ar viņiem vieglāk saprasties mentalitātes ziņā. Turklāt šie cilvēki grib strādāt un dzīvot paši uz sava, nevis valsts rēķina. Viņiem ir ļoti pozitīva attieksme pret Latviju - jūtas pateicīgi par doto iespēju. Es personīgi būtu ar mieru, lai Latvija piešķirtu bēgļu statusu kaut 5000 - 10 000 ukraiņiem.

Par viņiem tak Eiropas Savienība naudu nemaksā un viņi nebrauc prom no dzimtenes lai dzīvotu uz pabalstu rēķīna attīstītākās valstīs, tad jau var nedot bēgļa statusu, tas jau nekas, ka viņi pāris gadu laikā integrētos un jau mācētu valsts valodu labāk kā visi tie krievu analfabēti kuri te dzīvo 30 un vairāk gadus vai arī dzimuši te, bet tāpat nezin pat 10 vārdus, bet vienīgais ko māk ir sūdzēties ka viņus apspiež un saukt Latviešus par fašistiem un nacistiem, jo negribam atpakaļ PSRS.