Vai cenu kāpums mudina uzvilkt kontrabandas dūmu?

Salīdzinot ar aizvadītā gada pētījumu datiem, šogad par 3% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas paši vai viņu draugi un paziņas ir pirkuši kontrabandas preces, – liecina trešdien 5. Nacionālajā kontrabandas problemātikai veltītajā forumā prezentētie pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Pozitīvā tendence ir apstājusies

Jaunākajā aptaujā kontrabandas preču iegādē (paši vai draugi un paziņas) atzinušies 23% aptaujāto, pretēji 20% aptaujāto 2022. gadā. To, ka paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši tādas kontrabandas preces kā cigaretes, tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu 2023. gadā norāda 74% aptaujāto, bet pirms gadā tādu bija 78%.

Ja līdz pagājušajam gadam ilgāku laiku saglabājās stabila tendence nelegālo preču pircēju skaitam samazināties, šogad šī līkne ir lauzta. Tiesa, pieaugums nav arī dramatisks, tomēr eksperti to uztver kā būtisku trauksmes signālu.

Iedzīvotāji aptaujā arī norādījuši, ka galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces:

• 96% atzīst, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces;
• 21% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās;
• 7% atzīst, ka tās tirgo viņiem pazīstam cilvēki, un viņi šīs preces pērk, lai viņus tādējādi atbalstītu.

Ietaupa līdz 50 eiro mēnesī un vairāk

18% aptaujāto, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, atzinuši, ka tā izdevies ietaupīt līdz 19 eiro; 24% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro; 24% – pat vairāk nekā 50 eiro mēneša laikā.

Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu aptaujām, kontrabandas preču pircēju ietaupītās summas ir krietni pakāpušās.

Kā konferencē norādīja eksperti, inflācija pamazām mazinās, tomēr straujš cenu samazinājums nav gaidāms, kas īpaši neuzlabos iedzīvotāju pirktspēju. Tas savukārt nākotnē varētu vēl palielināt iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu un apetīti uz nelegālajām precēm.

Atcerēsimies inflāciju

"Atcerēsimies inflāciju, tā ir vienkārši šausmīga. Un, ja politiķi, augstākā valsts pārvalde, varbūt pieliek sev pie algas, un tad viņiem liekas, ka viss ir šokolādē. Lielai daļai sabiedrības tas tā nav. Viņi ļoti sāpīgi to uztver un šobrīd pārdzīvo to, kas notiek," atzīmē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš pieļauj, ka daļai sabiedrības inflācija ir radījusi tādu spiedienu, ka reāli noteiktām vajadzībām naudas gluži vienkārši pietrūkst. Viņaprāt, šis varētu būt nozīmīgs faktors, kas ietekmē cilvēku attieksmi pret kontrabandas preču iegādi.

"Sabiedrības attieksmi un vēlmi iegādāties kontrabandas produktus tiešā veidā ietekmē pirktspējas faktori – inflācija, nodokļi, atalgojums, kas savukārt ir atkarīgi no valdības īstenotās politikas un pieņemtajiem lēmumiem," atzīmē arī biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Juris Stinka.

Satraukumu par iedzīvotāju aptaujas datiem pauž arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe: "Kaut arī izmaiņas nav straujas, bet tomēr šis tolerances līmenis atkal pieaug attiecībā uz to, ka – jā, es esmu gatavs [pirkt kontrabandas preci]."  Arī viņa akcentē inflāciju kā būtisku faktoru, kādēļ daļa sabiedrības ir gatava dot priekšroku lētākam, bet nelegālam pirkumam.

"Iedzīvotāju pirktspēja mazinās, neskatoties uz algu kāpumu, tas nespēj nosegt inflācijas līmeni. Un Arnis Kaktiņš ar savu pētījumu apstiprināja, ka tas palielina iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu un vēlmi pirkt šīs nelegālās preces. Diemžēl, bet tas mums jāatzīst kā fakts, un mums tas jāpieņem, lai mēs ar to varētu strādāt," uzsver Šmite.

Rindā pēc Baltkrievu "cenām"

VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls savukārt dalās vērojumos uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kas, viņaprāt, arī liecina par cilvēku lojalitāti: "Man liekas, ka tas viens no tādiem izšķirošajiem bastioniem, ja tas tiktu salauzts, mēs noteikti kontrabandas preču apritē iegūtu būtisku kritumu."

Viņš atgādina, ka Baltkrievija Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā ieviesa bezvīzu režīmu: "Un ļoti daudzi Latvijas pilsoņi sastājās rindā, lai aizbrauktu uz Baltkrieviju. Sākumā bija vairāki simti vieglo mašīnu diennaktī, un arī šobrīd tā plūsma turpinās."

Kā atzīmē Zukuls, cilvēki turp dodas pirkt kaut kādas preces, un arī tas esot attieksmes jautājums. Lielai daļai cilvēku tas, diemžēl, nešķietot nekas slikts.

Apdullināsies arī ar citu substanci

"Ja runājam par cigaretēm, alkoholu, tad runa ir par substancēm," rezumē Kaktiņš. "Un ir tā, ka laimīgi cilvēki tāpat vien substances nelieto, viņiem nav nepieciešams lietot substances, jo viņiem tāpat ir labi."

"Un patiesībā tas ir stāsts par sabiedrību – kā vispār mēs šeit jūtamies," atzīmē sociologs. Viņaprāt, ar dažādiem ierobežojumiem vien kontrabandas preču apriti izskaust neizdosies.

"Nu, aizliegs vienu substanci, tie cilvēki sameklēs citu, lai vienkārši apdullinātos, jo tāpēc, ka tev vajag apdullināties, ka tu vienkārši nespēj turēt to dzīvi, kāda tā ir," spriež Kaktiņš.

"Un tā atbilde ir – kādā veidā mums mainīties, kādā veidā pārprogrammēties arī zināmā mērā valsts un sabiedrības attiecībās un tajā, kā mēs redzam savu vietu pasaulē un tā tālāk. Un ja šo fundamentāli nepamaina, es neredzu, ka te ar spēka paņēmieniem, ar nodokļu likmēm un tā tālāk var atrisināt šo vienādojumu."