Slēpotāji un snovotāji Žagarkalnā, netālu no Cēsīm, sniegu var izbaudīt jau trešo dienu. Īpaši aktīvas ir ģimenes ar bērniem. Skats paveras interesants – visapkārt zaļš, taču kalna nogāzes – baltas. Sniegu te sāka pūst īsi pirms Ziemassvētkiem, kad bija neliels mīnuss.
"Sniegu ražojam, tiklīdz tas ir iespējams, jo pēdējos gados esam sapratuši – jāizmanto katrs sala brīdis. Kad ir sals, ražojam sniegu, un atvērt varam tad, kad tā pietiek vismaz divām centrālajām trasēm un iesācēju zonai. Prognozes šobrīd ir labas – gaidāms noturīgs sals uz ilgāku laiku. Šodien ir neliels atkušņa brīdis, bet nākamnedēļ, atsākoties salam, turpināsim sniega ražošanu, lai varētu atvērt arī pārējās trases."
Naskākie slēpotāji aktīvi sekojuši līdzi informācijai – kad trases būs vaļā, un varēs tikt uz kalna. Daļa šoziem plāno doties uz kādu slēpošanas galamērķi Eiropā, kur nobrauciena garumi mērāmi kilometros, un tam vajag pienācīgi sagatavoties.
"Jā, protams, gaidījām. Jau vakar atbraucām šurp un uz vietas esam paņēmuši dzīvošanu, lai izbaudītu brīvdienas un uzliktu mazo uz slēpēm. Mani uz slēpēm pirms aptuveni divdesmit gadiem uzlika vecākais brālis, kopš tā laika arī slēpoju, tāpēc tagad uz slēpēm liekam arī nākamos, lai bērni kustētos. Paši cītīgi gatavojamies un mācāmies, jo plānojam braukt slēpot uz Šveici — gribas atkārtot un iemācīties, lai tur nav visu laiku jāsēž pie mazā kalniņa," saka Ģirts.
"Mazliet jau gribējās — cerējām, ka būs ziema un sniedziņš. 25. decembrī gluži neatbraucām, bet šodien nolēmām, ka jābrauc. Bērni trenējas slēpošanas sporta klubā, viņiem ir lieliski treneri, kas māca labi un ātri. Patiesībā progress ir diezgan straujš, tāpēc vecākiem pēc tam jācenšas tikt līdzi," saka Liene.
"Atbraucu no Rīgas — šeit pagaidām ir visvairāk atvērto trašu. Šosezon slēpoju pirmo reizi; ir tikai divas trases, bet nav slikti — var vismaz pabraukāt, kamēr citur vēl daudz kas nav vaļā. No rīta ir ļoti labi, trase vēl nav izbraukāta. Dienas vidū gan cilvēku ir vairāk un trase kļūst nobrauktāka, tāpēc rīts ir labākais laiks slēpošanai," saka Rihards.
Žagarkalnam šī ir 26.sezona, ar salu un sniegu ir gājis neprognozējami, un uzņēmēji ar to rēķinās.
"Ir bijis, ka atveramies jau novembrī un strādājam bez pārtraukuma līdz aprīlim. Ir bijis arī tā, ka atveramies tikai janvārī, vai sākam decembra sākumā, bet janvārī iestājas liels atkusnis un seko ilgs pārrāvums. Tāpēc pieredzes mums ir ļoti dažādas."
Siguldas tuvumā esošā Reiņa trase šajās brīvdienās strādāja tikai vienu dienu – vakar – par godu savai 50.jubilejai tā sapūta sniegu un aicināja visus bezmaksas izbaudīt slēpošanu. Šodien trase ir slēgta, laukā līst, taču visas cerības ir Jauno gadu svinēt sniegotā kalnā.
"Šobrīd situācija ir tāda — ja laikapstākļu prognozes piepildīsies, ap gadu miju atsāksim darbu. Plānojam atvērt galveno trasi, iesācēju kalniņu un bērnu parku, kā arī atsākt slēpošanas skoliņu, lai pašiem mazākajiem būtu iespēja mācīties. Izskatās, ka no nākamās nedēļas varētu sākties ziema — uz to arī ceram. Uz cik ilgu laiku, to gan neviens nevar zināt, taču ceram, ka Latvijā iestāsies normāla ziema. Lai saražotu pietiekami daudz sniega, ar vienu diennakti nepietiek — nepieciešamas vismaz pāris diennaktis ar temperatūru ap mīnus trim grādiem vai zemāk. Tas, protams, atkarīgs no katra kalna un tā rīcībā esošajiem resursiem."
Bet jau šobrīd ziemas priekus slēpotāji un snovotāji var izbaudīt arī Madonas pusē – Briežkalnā un Gaiziņkalnā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
