Balsojums par skolotāju algu celšanu valdībā bija vienbalsīgs.
Plānots, ka no 2024. gada 1. janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro. Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1. septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024. gada 1. janvāra – 9,04 eiro, savukārt no 2025. gada 1. janvāra – 10,35 eiro.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1. septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem – 1587 eiro, docentiem – 1270 eiro, lektoriem – 1017 eiro, asistentiem – 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
No 2024. gada 1.janvāra profesoriem zemākā mēneša darba alga plānota 2220 eiro apmērā, asociētiem profesoriem – 1777 eiro, docentiem – 1423 eiro, lektoriem – 1139 eiro, asistentiem – 910 eiro. Šīs algu izmaiņas būtu virzāmas kā atsevišķi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.
"Līdz ar šo atalgojuma grafiku mēs paredzam arī strādāt tālāk pie skolu tīkla sakārtošanas un, kas būtiski, strādāt pie jauna vispārējās pamatizglītības finansēšanas modeļa, lai pārietu uz skaidru, visiem saprotamu finansēšanas modeli."
Pedagogu arodbiedrība nenoliedz, ka daļai skolotāju šis grafiks ir ļoti labvēlīgs, taču atbalstīt nozare to nevar.
"Joprojām nav iekļautas visas pedagogu grupas, minēšu piemēru, iestāžu vadītāji, viņu vietnieki, atbalsta personāls, kas ir būtisks, nav paredzēta paaugstināšana logopēdiem, psihologiem, speciālajiem pedagogiem."
Lēmumu nesaskaņoja arī pašvaldību savienība, jo algu kāpumam no vietvaru budžetiem ik gadu iezīmēti desmitiem miljonu, bet neesot skaidrs kā šīs summas aprēķinātas. Līdzvērtīgs algu kāpums paredzēts arī augstskolu mācībspēkiem, taču Rektoru padome nav mierā, ka viņu algām naudu pārdalīs no citu programmu finansējuma.
"Neparādot reālo ietaupījumu mums rodas bažas vai šis resurss pašvaldību no skolu tīkla sakārtošanas būs tik liels, lai varētu iesaistīties pedagogu algu paaugstināšanā."
"Šī pārdale nozīmē to, ka ministrija atņems vieniem un atdos otriem, tiks atņemts tenūra profesūras programmai, kurai augstskolas gatavojās un tā atcelsies uz nenoteiktu laiku," saka Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Ministrija bažas noraidīja, sakot, ka tenūrai jeb garantētajai mācībspēku nodarbinātības programmai finansējums būs no Eiropas struktūrfondiem. Arī atbalsta personālam algas varēšot palielināt, jo mainot viena skolēna izmaksas, pašvaldībām būs vairāk naudas ko novirzīt šo algu kāpumam. Tiesa, arī par šo abu pušu redzējums atšķiras.
Streiku arodbiedrība neatcels arī tādēļ, ka neesot pilnvērtīga risinājuma jautājumā par pedagogu slodžu sabalansēšanu.
"Aprēķini neliecina par slodžu balansēšanu, aprēķini veikti tikai par vienu pedagogu grupu – vispārējās izglītības pedagogiem, bet mums nepieciešams gūt pārliecību, ka šī samaksa un slodzes balansēšana būs ievērota arī pret tiem pedagogiem, kas ir Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas un citu ministriju pārraudzībā."
"Diskusija par to, ko grib redzēt arodbiedrība aprēķinos un kā IZM veikusi aprēķinus, es saprotu, ka ir punkti, kur mums nebūs vienisprātis," saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Streiks ar protesta gājienu sāksies pirmdien, 24. aprīlī.
Kā vēstīts, Ministru kabineta noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums, paredzēts apstiprināt valdības ārkārtas sēdē piektdien, 21. aprīlī.
LIZDA padome nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga neizslēdz iespēju, ka streika vienošanās varētu tikt izpildīta arī līdz 24. aprīlim. Ja tā notiks, streiks tiks atcelts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
