Valodas centrs sācis pārbaudes – cik gatavas ir skolas mācībām tikai latviešu valodā?
No septembra visās Latvijas skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Pirms pārejas Valsts valodas centrs sācis aktīvas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka pedagogi reformai tiešām ir gatavi. Par to šonedēļ asi izteicās Daugavpils mērs, kurš pārbaudes nodēvējis par "skolotāju čakarēšanu". Vai šādiem pārmetumiem ir kaut mazākais pamats, un cik gatavas ir skolas reformai?
Daugavpils mērs kritiku par šobrīd notiekošajām valodas pārbaudēm skolās pauda šonedēļ kārtējā vietvaras preses konferencē. "Nav normāli, ka pedagogi gada vidū vienkārši tiek čakarēti," teica Elksniņš.
Sastapts jau galvaspilsētā, Elksniņš pauž, ka pārmetumi nāk no pašām skolām. Tajās esot neapmierinātība, ka Valsts valodas centra inspektori pierādīt latviešu valodas zināšanas liek visiem pedagogiem pēc kārtas, ne tikai tiem, par kuru valodas prasmēm būtu šaubas.
Nav pieņemams ar grābekli vai vienu slotu ņemt un slaucīt absolūti visus vienā virzienā. [TV3 Ziņas: Bet nav tā, ka jūs ar šādiem apgalvojumiem mēģināt piesegt pedagogus, kuri, iespējams, nezina valsts valodu?] Jautrs jautājums, es domāju, ka ļoti daudzi jau šobrīd Daugavpilī darbojošies pedagogi, nu, iedomājaties, pasauc latviešu valodas skolotāju ar 20 gadu stāžu pedagoģijā, nu, ko tur meklēt?
Valsts valodas centrā gan saka – Daugavpils pārmetumi ir nevietā. Šogad kopumā pedagogu zināšanas plānots pārbaudīt vairāk nekā 40 skolu visā Latvijā. Valodas prasmes tiešām būs jāpierāda visiem šo skolu pedagogiem, bet ne tādēļ, ka kāds apšaubītu to spējas.
"Mēs pārbaudām visus pedagogus, attiecīgi pēc izglītības iestāžu sniegtajiem sarakstiem. Nekādu citādu kritēriju mums nav, kā atlasīt pārbaudāmās personas, tāpēc, jā, mēs pārbaudām visus pamatizglītības pedagogus," skaidro Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Arī daudzas galvaspilsētas skolās šobrīd nokļuvušas zem Valsts valodas centra lupas un, izrādās, arī šeit daļa pedagogu izrādījuši par to neapmierinātību. Atbildīgajā departamentā stāsta par vienu konkrētu gadījumu – kādu latviešu skolu, kurai pievienota cita izglītības iestāde, kurā līdz šim īstenota mazākumtautību programmu.
Un no latviešu valodas skolotāju puses, kas visu mūžu strādājuši tikai latviešu valodas programmās, bija pretenzijas, kāpēc ir jāpārbauda mūsu zināšanas, mēs to zinām! Es domāju, ka arī šīs vienas skolas stāsts liks pārdomāt VVC, ka tomēr varbūt akcents jāliek vairāk uz tiem skolotājiem, kas strādā ar šiem bērniem, kas iepriekš ir mācījušies mazākumtautību programmās.
Tam gan nepiekrīt Valsts valodas centrs, norādot, ka arī pedagogs, kurš māca latviešu valodas programmās, valsts valodu var neprast pietiekamā līmenī. Turklāt, ja ar prasmēm viss esot kārtībā, skolotājiem neparko nav jāsatraucas.
"VVC neapšauba valsts valodas lietotāju spēju lietotāju spēju lietot valsts valodu arī tiem, kuriem tā ir dzimtā valoda. Un tad tādā gadījumā šīs pārbaudes ir tiešām īsas. Pārbaudām vai persona ir tā persona, par kuru mums ir jāpārliecinās un ejam tālāk uz priekšu," saka Rēķe,
Valsts valodas centrā norāda, kopš tas, kopā ar citām kontrolējošajām iestādēm, ar vēl lielāku aktivitāti pārbauda pedagogus, norāda, ka šobrīd situācija ar valodas prasmēm ir krietni uzlabojusies. To novērojis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests, lai gan tajā atzīst – ne visur situācija ir izcila, bet tā nav pat salīdzināma ar to, cik bēdīga aina bija atklājusies iepriekš.
Vienmēr var vēlēties, lai lietas kaut kādas būtu sakārtotākas, labākas, gan izglītības iestādēs, gan kopumā, protams. Bet, ja mēs skatāmies, cik bieži, kad mēs nokļūstam izglītības iestādē, šis mācību process notiek latviešu valodā, tad atbilde ir, ka praktiski 97%. Mēs runājam, par pāris izglītības iestādēm, kur mums nākas konstatēt, ka diemžēl kādu iemeslu dēļ tajā brīdī, šīs stundas nenotiek pilnīgi latviešu valodā.
Vienlaikus dienestā atzīst, ja ar pedagogu zināšanām, problēmu kļūst vien mazāk , diemžēl daudziem skolēniem aizvien latviešu valodas prasmes nav pietiekamā līmenī. Tomēr dienestā uzsver – arī šiem bērniem, mācību vielu stāstīt krievu valodā ir aizliegts: "Ir ļoti svarīgi, ka pedagogi, kuri vada nodarbības, ka viņi to tiešām dara latviešu valodā. Un, ka pedagogs, kurš vada šīs stundas, ir vienas valodas lietotājs. Un šeit nevajadzētu būt atkāpēm."
Izglītības kvalitātes dienests turklāt novērojis, ka atkāpes nu jau vairs nevēlas arī vecāki – arvien biežāk tie saņem vēstules, kur mammas vai tēti aicina pārbaudīt savas atvases skolas, lai tiešām pārliecinātos, ka konkrētajā izglītības iestādē bērni stundās lieto tikai valsts valodu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
