Valsts kontrole ceļ trauksmi par Latvijas "slēptajiem bērnunamiem"
Valsts kontrole ceļ trauksmi par ieilgušajām problēmām speciālajā izglītībā. Viena no smagākajām – Latvijā pastāv "slēpti bērnunami". Uz papīra tiem doti citi apzīmējumi, piemēram, dienesta viesnīcas. Daudzas pašvaldības šādā veidā mēģinot risināt sociālās problēmas ģimenēs. Tiesībsarga birojā uzsver – tiek rupji pārkāptas bērnu tiesības.
Kopš Valsts kontroles revīzijas speciālās izglītības jomā pagājuši jau vairāki gadi, bet uzlabojumu nav – satraukumu par to otrdien, 11. februārī, iestādes vadība pauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem.
Viena no šokējošākajām lietām – Latvijā joprojām pastāv bērnunami, taču tie tiek maskēti zem citiem nosaukumiem – internāti, dienesta viesnīcas vai naktsdārziņi.
Patiesībā vairāk nekā 4000 bērnu joprojām dzīvo institūcijās, tostarp arī vairāk nekā 300 bērnudārza vecuma bērnu.
"Uz papīra tādām vairs nevajadzētu būt, tās ir nosauktas skaistā vārdā – par dienesta viesnīcām, bet šeit mēs katrs varam pajautāt sev. Vai bērnudārznieku mēs kā vecāki esam gatavi atstāt pa nakti, neatnākot viņam pakaļ? Kādā gadījumā mēs kā vecāki esam gatavi neredzēt savu bērnu sešas nedēļas mājās?"
Daudzos gadījumos šādā veidā tiek risinātas nevis bērnu izglītības vajadzības, bet sociālās problēmas ģimenēs. Tiesībsarga birojā norāda – situācija ir nepieļaujama, pašvaldībām dota liela rīcības brīvība, ļaujot šiem bērniem faktiski dzīvot skolā. Taču tas pārkāpj viņu tiesības. Atsevišķos gadījumos secināts, ka viena istabā mīt pat 17 bērni, bet nomazgāties var tikai pēc pieraksta.
"Mēs neredzam nekādu pamatojumu, kāpēc pirmsskolas vecuma bērniem – bērnudārzniekiem – būtu jāpaliek internātā visu nedēļu. Bērniem ir jādzīvo ģimenē, un, ja tur ir sociālas problēmas, tad tās ir jārisina ar citiem līdzekļiem, ar sociāliem pakalpojumiem, atbalstu, nevis bērns jāizmitina skolā. Pēc likuma burta šāda situācija nav pārkāpums, bet pēc būtības, pēc bērnu interesēm, protams, ka tas ir pārkāpums. Vispār dzīvot ārpus mājas, dzīvot skolā – tas ir bērnu tiesību pārkāpums, un otrs – dzīvot tādos apstākļos, kur nav privātuma."
Aizstāvot internātu esamību, sēdē izskanēja viedoklis, ka ļoti bieži bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem audzina tikai viens vecāks, kurš nevar apvienot darbu ar bērna uzraudzību, tāpēc nakšņošanas iespējas skolās esot kā atbalsts.
Tomēr deputāti par situāciju ar "slēptajiem bērnunamiem" bija sašutuši.
"Mēs šobrīd par šo jautājumu runājam situācijā, kad valstī ir piedzimis katastrofāli maz bērnu, kur pēc brīža mēs jau varēsim katru no viņiem vārdā un uzvārdā uzrunāt!"
Saeimas deputāte no "Jaunās Vienotības" Ilze Vergina savos vārdos vēl skarbāka. Viņa norāda, ka Latvija ir zeme, kas dzied, un zeme, kas dzer. "Un mēs esam zeme, kas var nerūpēties par saviem bērniem, un īstenībā par to nekas nav! Un tā ir ļoti liela problēma," pauda Vergina.
Kopumā iekļaujošās izglītības jomā skolās katastrofāli trūkst atbalsta personāla un speciālo pedagogu, un vairākums mācību iestāžu Latvijā faktiski nespēj īstenot iekļaujošo izglītību.
"Mums personāls neradīsies uz burvju mājienu, un mēs nevaram uzlikt skolām atbildību atrast šo personālu – jo viņiem nav to kur atrast!"
Valsts kontroles ieteikumiem speciālās izglītības uzlabošanā trīs gadu laikā izdevies ieviest tikai septiņus. Izglītības ministrija skaidro, ka šis darbs neesot bijis viegls, jo ne visi iesaistītie piekrīt Valsts kontroles ieteikumiem.
"Ja ir jautājumi, kāpēc tik vēlu vai kas ir gadījies ceļā, varam stāstīt, bet nav tā, ka kāds apzināti kaut ko neievieš. Nepārtraukti bijis darbs, taču procesā kaut kas nav izdevies."
Revidentu secinājums ir skaudrs – ne vienmēr atbildīgo institūciju – ministrijas, pašvaldību un skolu – rīcība speciālās izglītības jomā notiek bērnu labākajās interesēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
