Valsts nav izstrādājusi ģimenes ārstu aizvietošanas mehānismu
Pēdējās nedēļas augstākā saslimstība ar Covid-19 ir vairākos Pierīgas, tostarp, Ādažu novadā. Tur strādā arī ģimenes ārste Ilze Liepa Vītiņa. Dakteres darba režīms pēdējos mēnešus ir kā vāveres ritenī. Praksē ir gandrīz 2000 pacientu un izskaitīt inficēto skaitu jau sen nav iespējams.
"Pēdējās nedēļas, es teiktu, pēdējie mēneši jau no oktobra, ir milzīgs haoss, ārprāts, ļoti liela darbu intensitāte. Mēs mēģinām visu pārorganizēt, pārplānot, rauties divās maiņās, bet joprojām paliek neizdarītas lietas, pie kurām mēs fiziski nevaram pieķerties. Ļoti, ļoti daudz telefona konsultācijas, tai skaitā Covid-19 pacientu novērošana – tas paņem visvisvairāk laika."
Bez mitas telefons zvana arī intervijas laikā. Tikt galā ar visiem ienākošajiem jautājumiem paralēli mēģina divas māsiņas.
"Ja rēķina, ka vienam cilvēkam tās ir vismaz 5-7 minūtes, mēs jau vairs neskaitām Covid-19 pacientus – pēc 50 vienlaicīgiem pārstājām skaitīt, nu tad var parēķināt. Vienlaicīgi ir trīs darbinieki, telefoni arī ir trīs un visu laiku pa telefonu kāds runā," stāsta ģimenes ārste.
Nedēļas sākumā valdība pieņēma izmaiņas, ka ģimenes ārsti īslaicīgi varēs nesniegt atsevišķus pakalpojumus, piemēram, varēs neizsniegt izziņu autovadītāja medicīniskās izziņas un nebūs jāveic Covid-19 kontaktpersonu novērošana.
"Tie atvieglojumi, kurus es uzskatu par atvieglojumiem – ka nav jāsazvanās ar kontaktpersonām, jā, tas ir atvieglojums. Ka ar Covid-29 pacientiem nav jāsazinās katru dienu, jo tas arī bija neloģiski, ja šis cilvēks slimo asimptomātiski un viegli. Nu, tas ir vienkārši nekam nevajadzīgs zvans un laika tēriņš. Jā, tas ir atvieglojums. Tas bija milzīgs apgrūtinājums, milzīgs, jo viņiem skola bērnudārzs pasaka vienu kārtību, spkc pasaka citu un tad vēl zvana ģimenes ārste, kas stāsta savu. Tas cilvēks ir nesapratnē – ko tad man darīt, jūs man sakāt vienu tur saka citu," secina Liepa-Vītiņa.
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem – darbinieku aizvietošana. No valsts neesot ne finansiāla atbalsta aizvietotāju algošanai, nedz kāda cita veida palīdzības.
"Ģimenes ārstu aizvietošanas mehānisms – nav nekur, nekāda. Ģimenes ārsts nedrīkst slimot, māsa un palīgs arī nedrīkst saslimt, man nedrīkst būt bērni, kuri arī visu laiku slimo un ir karantīnās, izolācijās. No Nacionālā veselības dienesta (NVD) nav nekāda pretimnākšana aizvietošanā. Viss ir tikai manis pašas iniciatīva un izdoma, kā es to organizēju. Es to izdomāju tā, ka pieņēmu darbā vēl vienu ģimenes ārstu, kurš dažas dienas mēnesī mani atvieglo. Es tajās dienās neguļu, es tajās dienās rakstu vai nu invaliditāti, vai braucu sagādāt praksei receptes, veidlapas, vienalga, jo tas arī mums ir jāizdara."
Daktere ir pateicīga valstij par iedoto naudu, kas pusgadu ļaus algot vēl vienu palīgu. Vienlaikus ārste vērš uzmanību – šāds cilvēks bija vajadzīgs jau pirms gada. Tieši kavēšanās gan ar atbalsta sniegšanu, gan komunikāciju no valsts puses, ir lielākais apgrūtinājums ikdienā.
"Mums informācija pienāk ļoti, ļoti novēloti. Ir jau pieņemts lēmums, plašsaziņas līdzekļos viss tiek izstāstīts, nākamajā rītā cilvēki jau zvana un prasa, bet mēs neko nezinām. Pacienti saka: kā neko nezināt? – ziņās stāsta. Bet mums nekas nav atsūtīts un tiešām tieši tā tas arī ir," problēmu iezīmē ģimenes ārste.
Dakterei pacietības mērs ir pilns arī par birokrātisko slimības labu izrakstīšanu.
"Tas nav normāli, ar ko mums liek nodarboties. Mēs risinām veselības problēmas, izsniedzam slimības lapu. Ja viņš slimojis pirms pieciem mēnešiem, ir B lapa. Ja pirms sešiem mēneši un vienas nedēļas – A lapa. Tas ir milzīgs mudžeklis," atzīst Liepa-Vītiņa.
Izmisumā dzen arī joprojām tā īsti nestrādājošā e-veselība. Katru dienu esot situācijas, kad sistēma nestrādā un ārsti nevar ne izrakstīt e-receptes, ne atvērt slimības lapas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
