"Vienīgais, ko nožēloju, ka es to neizdarīju ātrāk." Remigranti apmierināti ar atgriešanos un dzīvi Latvijā
Lai uzzinātu, kā pēc remigrēšanas uz Latviju šobrīd klājas tām ģimenēm, ko LNT Ziņas filmēja Londonā šovasar jūnijā īsi pirms koferu krāmēšanas, raidījums LNT TOP10 uzmeklēja šīs personas Latvijā. Viņus visus vieno pārliecība, ka remigrēšana bijusi viens no labākajiem lēmumiem un aktīvi tiek kalti biznesa plāni.
Piemēram, Irēna Konrāde ir trāpīga šautriņmešanā, bet ne gluži mērķī izvērtās pats sākums Latvijā. Dažādu valsts iestāžu darbinieku neizdarības dēļ tika radīta virkne apgrūtinājumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē kļūdaini paziņots, ka Londonā dzimušajam dēlam neuzrādoties Latvijas pilsonība. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē, piesakoties bērna pabalstam, absurdi pieprasīts uzrādīt atlidošanas biļeti no Londonas. Tādas nav bijis, jo braukuši ar auto ar visu iedzīvi.
Man un dēliņam bija jāpiereģistrējas pie ģimenes ārsta, un tad bija problēmas tādēļ, ka neesam piedeklarēti Latvijā. Tās 52 dienas, kamēr atradām īpašumu un nopirkām, un piedeklarējāmies, tās bija tās smagākās.
Sākotnēji arī bankas atteikušas atvērt kontu, jo ģimenei nebija deklarētās dzīvesvietas Latvijā.
Neko daudz nespēja ietekmēt remigrantu koordinators, tāpēc Irēna izsaka cerību – vai nu remigrantiem tūlīt pēc ierašanās visur neprasa deklarēto dzīvesvietu, kas daudziem uzreiz nav, vai arī palielina remigrantu koordinatoru pilnvaras.
Viņiem jau nav tās iespējas pateikt kādam citam – piedeklarējiet vai dodam viņam ģimenes ārstu tik un tā, atveriet viņam kontu tik un tā. Viņi to nevar izdarīt. Kaut kas būtu jāmaina tajā sistēmā. Ar prieku brauc uz dzimteni, un sanāk tā, ka – ko tu te atbrauci? Tieši iestādēs kaut kāda nesapratne, nav pretimnākšana. Nezinu, kāpēc, cilvēki ir ļoti dusmīgi.
Tas gan neesot mazinājis kopējo optimismu par dzīvi Latvijā.
Savukārt Antra Paeglīte atgriezās Latvijā ar Anglijā gūtajām skaistumkopšanas prasmēm vienā no vadošajām studijām. Pusgads pēc remigrēšanas ir pagājis. Antru vienā no skaistumkopšanas saloniem Rīgā kļuvusi teju par pieprasītāko permanentā meikapa speciālisti pilsētā. Atgriešanos Latvijā viņa sauc par labāko lēmumu.
Jā, man liekas, ka labākais lēmums, un es nevienā brīdī nenožēloju. Vienīgais, ko nožēloju, ka es to neizdarīju ātrāk.
Vēl esot Londonā, Antra LNT Ziņām sacīja, ka pēc atgriešanās Latvijā meklēs iespējas izveidot savu uzņēmumu. Šo apņemšanos Antra tagad Rīga nav pazaudējusi. "Man ir plāns atvērt savu studiju, vadīt tur apmācības – gan uzacīm, gan skropstām. Salons kopā ar studiju. Tie, kas ir dzīvojuši Anglijā, ir izbaudījuši tādu pieredzi, kas tevi iedrošina, ka cilvēki apkārt saka – jā, tu vari, tev izdosies."
Esošās darbavietas, salona īpašnieki ļāvuši tajās pašās telpās Antrai izveidot savu uzņēmumu, īrējot platību. Atklāšana paredzēta februārī. Savu uzņēmumu Antra veido no personīgajiem uzkrājumiem, taču tie remigranti, kuriem ar pašu līdzekļiem mazliet pietrūka, pieteicās valsts atbalstam.
Remigrācijas pilotprojekta ietvaros 180 000 eiro šogad tika atvēlēti mājās atbraucēju 20 biznesa idejām kā starta kapitāls – grants jeb nauda uz neatdošanu. No 170 iesūtītajiem pieteikumiem pie naudas tika 9 remigranti.
Lielāko daļu nācās atskaitīt neizdeklarēšanās no Latvijas dēļ un tāpēc, ka nebija sakārtota dzīvesvieta Anglijā, kad nevarēja pārbaudīt prombūtnes laiku, līdz ar to nevarēja piešķirt šos līdzekļus.
Noteikumi paredzēja naudu piešķirt tiem remigrantiem, kuru prombūtne bija ilgāka par trim gadiem un pirms izceļošanas savulaik Iedzīvotāju reģistrā norādīja jauno adresi ārvalstīs. To neizdarot, šis izrādījās šķērslis, kāpēc atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai nesaņēma pilnīgi neviens no iesniegtajiem projektiem Latgalē. Tikmēr atbalstīto remigrantu biznesa ideju loks plašs – viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi, auto remonta un apkopes pakalpojumi, lauksaimniecība, celtniecība, metālapstrāde.
Viena no remigrantu biznesa idejām, kas guvusi valsts finansiālu atbalstu, tiks realizēta Priekuļu novada Liepā, – specializētais autoserviss vieglo un smago automašīnu virsbūvēm.
Monta Sotniece ar vīru atgriezās Latvijā pēc Īrijā pavadītiem 10 gadiem, un uzreiz bijis skaidrs – vēlas savu uzņēmumu. Pašā laikā nācis remigrācijas pilotprojekta grantu konkurss, kurā vīra ideju par autoservisu Monta pārvērta biznesa plānā un ieguva 9000 eiro kā nozīmīgu injekciju papildus pašu uzkrājumiem.
Šeit ir iespējas, valsts ir augusi, ir attīstījusies. Nav tāda pati situācija, kāda bija, kad mēs aizbraucām pirms 10 gadiem.
Savu uzņēmumu Priekuļu novadā šī ģimene vērs vaļā janvārī. Atgriezties Īrijā vai doties jebkur citur emigrācijā vairs negribot, neesot arī iemesla čīkstēt un vaimanāt par dzīvi Latvijas laukos.
Izveidojot uzņēmumu, šī ģimene radīs darbavietas ne tikai sev, bet arī citiem, turklāt tiks veicināta tālāka remigrācija, jo šajā autoservisā strādās arī remigrants no Beļģijas.
Par atgriešanos Latvijā Sotnieku ģimene lēma, jo īrēt mājokli Īrijā bija kļuvis neadekvāti dārgi, bet, galvenais, – bērnam tuvojās skolas vecums, un vēlējās to laist latviskā izglītībā. Laiku pa laikam dažādus padomus jautā arī remigrantu koordinatorei Vidzemē.
Mēs nožēlojam, ka mēs varbūt agrāk, tiklīdz atgriezāmies, nevērsāmies pie viņiem. Tas viennozīmīgi atvieglotu kaut vai bērnudārza sakārtošanu vai bērnu pabalstu sakārtošanu. Citiem tieši dzīvošanas jautājums ir ļoti aktuāls. Ja kāds plāno atgriezties, viennozīmīgi iesaku griezties pie šiem te koordinatoriem, jo tiešām tas projekts ir, tas strādā, un viņi ir gatavi palīdzēt.
Pēc remigrācijas pilotprojektu koordinējošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem – remigrantu koordinatori astoņu mēnešu laikā esot komunicējuši ar 1300 ģimenēm ārvalstīs, bet reāli palīdzējuši uzsākt dzīvi Latvijā 130 ģimenēm jeb 330 cilvēku.
"Mēs uzskatām, ka šī programma viennozīmīgi būtu turpināma, un šobrīd arī esam iesnieguši finansējuma pieprasījumu, lai turpinātu programmu no 1. janvāra, negaidot jauno budžetu," turpina VARAM parlamentārais sekretārs.
Remigrantu konsultantu algošanai arī 2019. gadā nepieciešami 156 000 eiro. Pagaidām vēl nav zināms, cik naudietilpīgu veidot uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tikmēr uzrunātie remigranti vēl tikai potenciālajiem mājās braucējiem iesaka atgriezties Latvijā ar uzkrājumiem vismaz pirmajiem trim mēnešiem.
Tiek pieļauts, ka remigrantiem kalkulētu izvēli – atgriezties vai nē – atvieglos jaunā prasība Latvijā darba sludinājumos norādīt arī algu. Izskan arī vēlme, lai darba dēvēji vairāk atsauktos ārzemēs dzīvojošo tautiešu aicinājumiem veikt darba intervijas attālināti ar video konferenci.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
