Visās skolās gaisa mērītājus uzstādīs līdz aprīļa vidum
Mācībām klātienē nozīmīga ir gaisa kvalitāte klasē, jo skābekļa trūkums ne tikai pasliktina mācību rezultātus, bet slikti ventilētā telpā arī vieglāk inficēties ar Covid-19. To pandēmijas laikā saprata arī Izglītības un zinātnes ministrija, tādēļ jau pērn pieņēma lēmumu – visām skolām ir jāpiegādā gaisa kvalitātes mērītāji.
Kopējās izmaksas, lai ar iekārtām aprīkotu visu izglītības iestāžu klases, ir nepilni četri miljoni eiro. Daudzmiljonu iepirkums noslēdzās ap Ziemassvētkiem, kad līgumu par CO2 mērītāju piegādi parakstīja ar uzņēmumu "Moduls Engineering". Un, lai gan kopš tā laika pagājuši teju divi mēneši, neviena pati iekārta tā arī nav uzstādīta. Uzņēmums gan skaidro, piegādes sāksies pavisam drīz – februāra beigās.
"Patlaban mēs esam nonākuši tajā fāzē, kur ir saslēgta pirmā daļa līgumu ar aptuveni 80% pašvaldību. Un faktiski mēs jau šobrīd esam gatavi pilnā apmērā uzstādīt šos CO2 sensorus."
Līdz šim jau esot apsekots vairums izglītības iestāžu, veikti arī dažādi priekšdarbi, lai mērķiekārtu uzstādīšana varētu sākties bez aizķeršanām.
"Mums ir pilnībā gatavi vairāk nekā puse sensoru, bet mums bija jāsagatavo šī infrastruktūra. Testējam, kur ir jāliek šie sensori, uztvērēji, kur būs vadi. Un tālākais jau ir, kad viss saprasts, kurās telpās būs jāuzstāda, mēs aizbraucam un uzstādām," pastāstīja "Moduls Engineering" valdes loceklis.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktā plāna, visus mērītājus, kuru skaits kopumā ir līdz pat 14 000, ir jāuzstāda tuvāko divu mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka daļa skolu iekārtas saņems vien pavisam tuvu mācību gada beigām. Izglītības un zinātnes ministrijā gan neuzskata, ka dotie darbu termiņi būtu pārāk gari.
"Saprotot to, ka tas ir milzīgs apjoms, tā ir tomēr visu Latvijas izglītības iestāžu precīza apsekošana, saprašana, kur kas atrodas un uzstādīšana, tad pēc teorētiskā grafika pēdējām piegādēm jānoslēdzas aprīļa trešajā nedēļā."
Turklāt sensorus varēšot izmantot arī pēc pandēmijas beigām. Ministrija arī sola sekot līdzi tam, vai tiešām skolas iekārtas lieto, un vēlāk arī mēģinās saprast, kā ar gaisa kvalitātes problēmas, ja tādas būs, atrisināt.
"Lietošanas esamību mēs varēsim redzēt arī attālināti un redzēt centralizēti, vai skolā ierīce strādā, mērījumus veic, kādi tie ir. Arī varbūt atkarībā no tā, kāda ir šī problemātika, var saprast, kādi ir risinājumi. Jo situācijas ir ļoti dažādas. Vai nu tiešām nav ventilācijas, vai to neizmanto," sacīja IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece.
Arī Veselības inspekcija, veicot pārbaudes skolās, pirms diviem gadiem bija secinājusi, ka pat 80% klasēs gaisa kvalitāte ir slikta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
