Šadurskis par prēmijām: Tās jāmaksā gribot negribot
Valsts iestādēs būtiski pieauguši izdevumi prēmijām un dažādām piemaksām. 2016. gadā to izmaksāšanai iztērēts 81 miljons eiro nodokļu maksātāju naudas. Tā liecina Valsts kontroles apkopotie dati. Piemaksas turklāt bieži maksātas tikai par to vien, ka darbinieki vispār ierodas strādāt.
Valsts kontrole ir sagatavojusi pārskatu par valsts un pašvaldību 2016. gada izdevumiem. Tās ieskatā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir straujais izdevumu pieaugums piemaksu un prēmiju maksāšanai. 2014. gadā šim mērķim valsts iestādes tērēja 57 miljonus eiro, bet pērn jau 81 miljonu.
Revidenti konstatējuši, ka vairākās ministrijās tiek maksātas pat 11 dažādas piemaksas. Atsevišķās iestādēs tās saņēmuši gandrīz visi darbinieki, turklāt katru mēnesi. Tas nozīmē, ka piemaksas un prēmijas nereti tiek piešķirtas formāli un bez pamatojuma, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Bieži vien piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas process ir ļoti formāls. Tas ir praktiski gandrīz vai par to, ka vispār cilvēks ir atnācis un veicis darba pienākumus, kas viņam jādara. Motivācijas elementiem tik tiešām būtu jābūt par noteiktu rezultātu sasniegšanu, un tie nevar būt kaut kas pašsaprotams tikai tāpēc, lai iztērētu to naudu, kas nu kurai institūcijai budžetā ir iedalīta.
No ministrijām dažādu piemaksu kopējais apmērs uz vienu darbinieku pērn vislielākais bijis Zemkopības ministrijā – 5606 eiro. Nākamā ir Veselības ministrija ar 5087 eiro, bet trešā dāsnākā bijusi Izglītības ministrija ar 4802 eiro piemaksām vidēji vienam darbiniekam gadā. Kārlis Šadurskis bonusu maksāšanu pamato ar zemajām algām.
Valsts pārvaldē atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai nebūtu situācija, ka cilvēks atnāk, iesaistās valsts pārvaldes darbā, daudz ko iemācās, ceļ savu profesionalitāti un pēc tam aiziet strādāt citur. Līdz ar to, strādājot ar veco sistēmu, kāda mums ir šobrīd vienotā atalgojuma sistēma, tad gribot negribot ir labākie darbinieki, lai tos motivētu vēl mērķtiecīgākam darbam, tad ir prēmijas un piemaksas.
Līdzīgs ir Andas Čakšas pamatojums. Saskaņā ar viņas teikto Veselības ministrijā ir viszemāk atalgotie darbinieki.
Varbūt, ka tas racionālais būtu mainīt atalgojuma sistēmu, lai atalgojums būtu adekvātāks, nevis, ka nepārtraukti ir jāmēģina atrast veidu, kā noturēt darbiniekus un vispār sameklēt darbiniekus. Līdz ar to mēs esam sākuši iekšēji pārskatīt, kādā veidā tas varētu notikt.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atteicās skaidrot, kāpēc viņa ministrija vidēji vienam darbiniekam visdāsnāk atvēl dažādas piemaksas.
Neesmu lietas kursā par prēmijām. Nevaru neko atbildēt.
Valsts kontrole atklājusi arī vairākus citus būtiskus trūkumus. Piemēram, to, ka atalgojums valsts iestādēs ir atkarīgs no to "maciņa biezuma", jo ir skaidri redzama atalgojuma atšķirība "turīgajās" un "mazāk turīgajās" ministrijās. Tas nozīmē, ka atlīdzības noteikšanā netiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
