Saeima atkal atliek divu veselības aprūpes "grozu" ieviešanu. Virmo runas no šīs idejas atteikties pavisam

Saskaņā ar likumu, kas stājās spēkā 2018. gadā, iedzīvotāju tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi tika sadalītas divos "grozos" – "pamata", proti, minimālais medicīniskās aprūpes pakalpojumu klāsts, un "pilnajā grozā", kas ir plašāks. Tomēr praksē grozu sistēma līdz šim tā arī nav īstenota.

Ar šo sistēmu bija plānots regulēt, ka valsts apmaksāto veselības aprūpi pilnā apjomā saņem tikai tie, kuri arī maksā nodokļus Latvijā, vai arī ir te deklarējušies. Jo nereti mūsu medicīnas sistēmu pārslogo ekonomiskie bēgļi, kuri devušies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm un tur arī maksā nodokļus, bet veselības pakalpojumus izmanto Latvijā, kur tie ir lētāki, nekā piemēram Lielbritānijā.

Taču priekšlikums – ieviest divu līmeņu sistēmu ar "pamata" un "pilno" veselības aprūpes grozu regulāri tiek atlikts. Pēdējie plāni paredzēja, ka jaunajam modelim jāstājas spēkā nākamgad janvārī, taču Saeimas atbildīgā komisija rosināja to atlikt.. vēl uz pusgadu un šodien Saeimas sēdē deputāti to atbalstīja. Argumenti dažādi: politiskā un praktiskā nedrošība, bažas par pakalpojumu pieejamību, sociālajām sekām un sistēmas netaisnību.

"Tiek pārlikts, pārlikts, pārlikts. Jo pirmām kārtam, ieviešot iekšā, nav skaidrs, kā to mehānismu iedarbināt, kurus skaitīt, kurus – nē. Līdz ar to atlikām arī Veselības finansēšanas likumu. Atdevām atpakaļ Ministru kabinetam un cerējām, ka šo jautājumu atrisinās. Bet joprojām nav atnācis atpakaļ Saeimā, lai to varētu skatīt," saka Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Vienota skatījuma par sistēmu nav. Arī noteikumi, pēc kuriem tā darbotos, deputātiem ir neskaidri.

"Nebija pateikts, kas ir minimums. Ja uzskatām, ka minimums, ir tas, ka cilvēks var aiziet pie ģimenes ārsta, tad dakteris var nosūtīt uz izmeklējumiem un no šāda groza jēga ir nulle. Līdz ar to visu laiku pagarina. Un tagad atkal pagarinājām uz pusgadu, ar cerību, ka pieņems lēmumu par ob. ves. apdrošināšanu, kas saistīts ar nodokļu maksāšanu," norāda deputāte Ingrīda Circene (JV).

"Tā ir politiskā izšķiršanās un drosme, grib kaut ko mainīt vai nē. Nāk vēlēšanas un neviens par radikāliem soļiem negrib izšķirties. Bet vispirms jābūt konkrētam piedāvājumam un, kas no tā mainīsies," saka deputāte Ramona Petraviča (LPV).

Vienlaikus, šobrīd aktualizējusies arī diskusija: no tā arī neieviestā grozu principa atteikties pavisam.

"Komisijā gāja runa, ka šim jautājumam jāpieliek punkts. Visdrīzāk, mēs gribētu šos "divus grozus" piedāvāt atcelt," pauž Bērziņš.

"Divu grozu" modelis arī novecoja. 7-8 gadi, valstis, kur pieņemti līdzīgi, klibo šī sistēma. Līdz ar to jāizstrādā sistēma, kur būs drosmīgi visi," teic veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Veselības ministrija plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu, strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.

"Vienreiz mums jāsakārto tā sistēma. Jāsaprot, par ko valsts maksā: apdrošina cilvēku, kas dzīvo patstāvīgi un maksā nodokli. Un to dara kādu konkrētu periodu. Līdzīgi bija ar diviem groziem, bet tas bija komplicēti, sadalīti pa pakalpojumi, pa grupām, un tad ārsti kļūtu par cilvēku, ka seko, ir vai nav," uzsver Abu Meri.

Taču arī par šo ministrijas piedāvāto plānu Saeimā paredzamas karstas diskusijas.