Saeimā grasās apcirpt valsts uzņēmumu padomes – deputāti sola beidzot "saimniekot gudrāk"
Latvijas valstij pilnībā vai daļēji pieder desmitiem uzņēmumu visdažādākās jomās. Patlaban to pārraudzība izkaisīta pa ministrijām, kas arī skaitās to kapitāldaļu turētājs. Faktiski akcionārs, īpašnieks, ar visām no tām izrietošajām tiesībām. Piemēram, Zemkopības ministrijā ir "Latvijas valsts meži", Ekonomikas ministrijā – "Latvenergo", Satiksmes ministrijā vesela plejāde – dzelzceļš, pasts, "Rail Baltica" īstenotāji un vēl daudzi citi.
Pat slimnīcas, teātri, Ceļu satiksmes drošības direkcija un "Latvijas Loto". Tie visi ir valsts uzņēmumi kādas ministrijas pārraudzībā. Daudzām kompānijām – kā savu nozaru milžiem, tā sīkām kapitālsabiedribām – ir ne tikai valdes, bet arī padomes.
Šīs savulaik par politiķu barotnēm peltās pārraudzības institūcijas atjaunoja pirms aptuveni desmit gadiem, kad Latvija posās uz tā saukto bagāto valstu klubiņu OECD. Solīja labākus darbības rezultātus, ārvalstu zināšanu piesaisti, tādu kā buferi starp uzņēmuma vadību un politiķu interesēm.
Valsts kontrole atzīst, ka daudz kas no tā noteikti nav piepildījies un kopējā kapitālsabiedrību saimniecībā ir daudz uzlabojuma. Kaut vai tas, ka gana daudzas pēc savas būtības faktiski ir valsts iestādes, nevis uzņēmumi.
"Un te jau uzreiz ir jautājums par tādām kapitālsabiedrībām, kuras nestrādā brīvās konkurences apstākļos, kuras pilda valsts pārvaldes uzdevumus. Tiešām šo padomju loma ir daudz, daudz mazāka, vieni saka, ka varbūt pat vispār nekāda."
Gadu laikā no tā ieguvuši ierēdņi, izmantojot iespēju paralēli pamata darbam ministrijās piepelnīties arī uzņēmumu padomēs. Šīm institūcijām idejiski jāskatās uz pirkstiem operatīvajai vadībai, proti valdēm, un jānosaka uzņēmuma lielā stratēģiskās attīstība vizīja. Latvijas gadījumā pat tādā jomā kā valsts loteriju organizēšanu.
"(TV3: Vai jūs varat man pateikt, ko mēs iegūstam no "Latvijas Loto" padomes?) Droši vien es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, man pašam nav skaidra lietderība. (TV3: Tad jautājums jums kā politiķim, kurš līdzveido budžetu. Par šo kādas diskusijas koalīcijā vēl tuprinās?) Šobrīd neturpinās. No koalīcijas partneriem nebija vēlmes šādā jautājumā iet. Risinājumi netika atnesti, šajā brīdi mēs esam situācijā, ka valsts uzņēmumi lielā mērā izsprukuši no šīs izdevumu samazināšanas."
Tas gan nenozīmē, ka stāsts ar šo beidzies. Jautājums atkal būs politiskajā dienaskārtībā jau tuvākajā laikā.
Valdība šonedēļ izskatīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Tālāk jau šo tiesību aktu par to, kā saimniekojam pār valsts uzņēmumiem, sūtīs uz Saeimu, kur deputāti varēs iesniegt arī savus priekšlikumus šajā jomā.
Opozīcija jau gatava rosināt lauvas tiesu padomju likvidēt vispār. Saka, pārāk traki viss. Vieni un tie paši cilvēki, vienā uzņēmumā valdē, paralēli citā uzņēmumā padomē, dažkārt pat savstarpēji saistītās vai vienās un tajās pašās jomās.
"Nu pie kā mēs aizgājuši. Tie absurdi ir tik daudzi vai tik milzīgi. Man tam nav tiešu pierādījumu, bet es nedomāju, ka tā ir vienkārši kļūda vai rupja nolaidība. Es domāju, ka tur ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jāpievērš ļoti liela uzmanība."
Saeimā dzirdīgas ausis par nepieciešamām pārmaiņām ir arī valdošās koalīcijas rindās.
"Veselības nozarē, piemēram, izveidojot padomes, mēs redzam, ka nav liela ieguvuma no tām, bet man nebūs tagad ciparu, lai skaidri par to runātu. Idejiski es domāju, ka tur ir diezgan liela vieta, lai mazinātu vai, iespējams, veidotu kopīgu, profesionālu pārvaldnieka institūciju."
Korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs portāla "t3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!" atzīst, ka padomju atjaunošanas stāsts nav bijis līdz galam veiksmīgs, tomēr uzlabojumi veikti, piemēram, patlaban ierobežotas ierēdņu iespējas strādāt šajās institūcijās. Likvidēt pavisam gan nevajadzētu, tas nozīmētu, ka uzņēmumos atkal šiverētu ierēdniecība, kas savus rīkojumus ņem no ministriem.
"Es redzu daudz vairāk riska par klajāku zagšanu, par skandāliem, par politisko ietekmi par saviem amatiem. Tas, ko visi mēs negribam, un tas nav sabiedrības interesēs. Vai tur vajag uzlabot? Absolūti jā!"
Eksperts piekrīt, ka patlaban pārāk daudziem valsts uzņēmumiem ir padomes. Daudzviet no tām jāatsakās, bet vienlaikus citur tieši jāstiprina – kaut vai indivduāliem cilvēkiem maksājot mazāk, bet veidojot plašākas padomes valsts svarīgajām kapitālsabiedrībām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
