Saeimā izceļas asas debates par rosinātajām izmaiņām Krievijas pilsoņu uzturēšanās regulēšanā

Saskaņā ar Saeimas iepriekšējā sasaukuma lemto, aptuveni 25 000 iedzīvotāju – bijušajiem pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuriem tagad ir Krievijas pase, 1. septembrī beigsies uzturēšanās atļauja. Lai to pagarinātu, nepilniem 18 000 jāapliecina latviešu valodas zināšanas vismaz pamata līmenī.

Iekšlietu ministrijas jaunā vadība uzskata, ka likuma ievērošana varētu sagādāt lielas problēmas, tāpēc piedāvā pagarināt termiņus. Ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot valodas pārbaudījumu, eksāmenu atkārtoti varētu kārtot līdz novembra beigām.

Bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kurai jāsaņem drošības iestāžu atzinums, dotu laiku līdz vienam gadam izskatīt pieteikumus par uzturēšanās atļaujas pagarināšanu. Krievijas pilsoņi tikmēr varēs uzturēties Latvijā kā līdz šim, ja dokumentus būs iesnieguši laikus. Likuma labojumus Saeima izskata kā steidzamus.

"Kāpēc tie ir nepieciešami? Tādēļ, lai cilvēkiem un dienestiem, kuri nodarbosies ar šiem jautājumiem, pēc iespējas ātrāk būtu pilna skaidrība par to, kādas darbības kādos termiņos ir jāveic, un lai noņemtu jebkādas divdomības un jebkādas diskusijas par 1. septembri un par deportācijām," sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS).

Bažas par deportācijām no Saeimas tribīnes pauda opozīcijas deputāti no partijas "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā", norādot, ka aptuveni 9000 nav pieteikušies latviešu valodas pārbaudījumam. Iekšlietu ministra pārstāvēto "Apvienoto sarakstu" abu partiju līderi aicina pārskatīt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus.

"Es jūs ļoti lūdzu – jūs nevarat būt tā pirmā partija, kura vada Iekšlietu ministriju, kura atjaunos neatkarīgas Latvijas vēsturē pirmo cilvēku deportāciju no Latvijas. Tas šausmīgi pat skan," teica partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs.

"Nepacel roku pret bērnu, pret sievieti un pensionāru. Ja gribi kauties, ja esi vīrs, tad ej kaujies ar kādu, kas ir stiprāks par tevi, kāp ringā un kārtīgi kaujies. Mēs tagad gribam pensionārus vest ārā ar vagoniem vai kā pāri robežai. Kad visā pasaulē ieraudzīs, kā mēs šos vecos cilvēkus metam pāri robežai, tas būs kauns Latvijai," apgalvo "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.

Savukārt Nacionālās apvienības deputāti oponentus aicināja novērtēt to, ka likuma jaunās izmaiņas Krievijas pilsoņiem rada labvēlīgākus nosacījumus.

"Būs iespējas divas reizes kārtot valodas eksāmenu, paredzot arī nodevu samazinājumus, kas jau ir tāda pretimnākšana, ko nebauda citi ārzemnieki. Bet nē, viņiem vēl nav pietiekami labi. Viņi ir titulnācija kopš Padomju Savienības, īpašas privilēģijas pelnījuši? Nē, viņi ir tādi paši ārzemnieki kā jebkurš trešās valsts pilsonis," uzsvēra deputāts Jānis Dombrava (NA).

Izmaiņas uzturēšanās atļauju regulējumā Saeimas vairākums šodien atbalstīja konceptuāli, pirmajā lasījumā. Galīgais balsojums plānots nākamnedēļ.