Saeimā lieli strīdi, vai darbiniekam jādod tiesības nerunāt krieviski ar Latvijas pilsoņiem
12. Saeimas deputāti pēdējā sēdē galīgajā lasījumā paspēja atbalstīt grozījumus Darba likumā. Tie nosaka, ka darba devējam vairs nebūs tiesību prasīt no darbinieka svešvalodas zināšanas, ja tās lietošana nav darba pienākumos.
Šeit runa, protams, ir par krievu valodu. Šī norma tika pieņemta, bet galvenās debates raisījās par citu – beigās noraidītu priekšlikumu, kas darbiniekiem dotu tiesības atteikties sazināties svešvalodā ar tādu klientu, kuram būtu jāzina valsts valoda.
Likuma izmaiņas saistītas ar to, ka Latvijā arvien vairāk jauniešu nezina krievu valodu. Deputāti likumā lielā vienprātībā nostiprināja normu, kas turpmāk liedz darba devējam prasīt no darbinieka svešvalodas prasmes, ja tās lietošana nav darba pienākumos. Taču strīdi izvērtās par to, vai darbiniekam ir tiesības nerunāt ar klientu krieviski, ja pēdējais ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš nerunā valsts valodā principiālu apsvērumu dēļ.
Raivis Dzintars
Saeimas deputāts (NA)
Ir bijušas situācijas ne tik senā vēsturē, kad jaunietei, kura atļāvusies ar Latvijas pavalstnieku "Narvesen" sarunāties valsts valodā, šī iemesla dēļ bija jāzaudē darbs. Mums ir jāatbild, vai šāda situācija ir normāla, vai ne.
Daļa deputātu gan pauda šaubas, kā darbinieku tiesības runāt valsts valodā varēs īstenot. Pēc sejas jau nevarot pateikt, – konkrētais klients ir tūrists vai Latvijas pilsonis.
Tomēr pēc garām debatēm deputātu vairākums piekrita Saeimas juristu viedoklim, ka Nacionālas apvienības priekšlikumu būs grūti izkontrolēt, un to noraidīja.
