Saeima paziņojumā pauž atbalstu Ukrainai. Mieriņa: "Mūsu kolektīvā aizsardzība šodien sākas Ukrainā"

Paziņojumā Saeima atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Deputāti pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem.

Deputāti atgādina, ka Ukrainas atbalstītāju vilcināšanās arvien paildzina karu un cena, kas par to tiek maksāta, ir nevainīgu Ukrainas cilvēku dzīvības. Parlamentārieši aicina steidzami būtiski palielināt militāro palīdzību Ukrainai, jo īpaši jomās, kuras identificējusi tās valdība, lai veicinātu Ukrainas spēju atgūt pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju un sekmīgi aizstāvēties pret turpmāku Krievijas agresiju.

Krievijai sniegtais atbalsts un ieroču nodrošināšana agresijas kara īstenošanai Ukrainā un tās pilsoņu nogalināšanai ir pamats atzīt tādas valstis kā Baltkrievija un Irāna par līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos, smagos starptautiska mēroga noziegumos un terora aktos, ko Krievija vērš pret Ukrainu, teikts paziņojumā.

Ukrainai vajag atbalstu visās jomās

Parlamentārieši mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru.

Saeima stingri nosoda Krievijas un Baltkrievijas prettiesisko, piespiedu kārtā īstenoto Ukrainas bērnu pārvietošanu uz savām teritorijām, kas pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, ir kara noziegums un genocīds. Deputāti aicina starptautisko sabiedrību un organizācijas, jo īpaši Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju un ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi jautājumos par vardarbību pret bērniem, aktīvi iesaistīties šā jautājuma risināšanā, lai Ukrainai nozagtie bērni tiktu pēc iespējas ātrāk un drošāk nogādāti atpakaļ pie viņu ģimenēm vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Parlamentārieši stingri apņemas atbalstīt starptautiskos centienus nodrošināt visaptverošu atbildību par kara noziegumiem un citiem vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, kas izdarīti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, tai skaitā par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Deputāti uzsver starptautiskās sabiedrības pienākumu izveidot īpašu starptautisku tribunālu, kas sauktu pie atbildības Krievijas politisko un militāro vadību.

Prasa lielākas sankcijas agresorvalstij

Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka Krievijas vēlēšanu rīkošana uz laiku okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās ir smags starptautisko tiesību, tai skaitā ANO Statūtu un Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums. Saeima neatzīst šādu vēlēšanu rīkošanu vai to rezultātus Ukrainas teritorijās, kuras Krievija uz laiku okupējusi un nelikumīgi anektējusi.

Deputāti atzinīgi vērtē līdz šim Krievijai piemērotās Eiropas Savienības sankcijas un prasa pilnveidot sankcijas attiecībā uz augsto tehnoloģiju produktu un stratēģisko preču piegādes liegumu Krievijai, lai tā stratēģiski vājinātu tās ekonomiku un militāri rūpniecisko kompleksu. Tāpat arī pret uzņēmumiem, kas ar savu darbību tieši vai pastarpināti atbalsta Krievijas aizsardzības sektora darbību, lauksaimniecības un lopbarības produktu importu Eiropas Savienībā no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp no trešajām valstīm ievestajām precēm, kuru izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija.

Saeima aicina arī panākt stingrāku un efektīvāku sankciju politikas izpildi, novērst un izmeklēt jebkādu sankciju apiešanu un ieviest risinājumus, lai novērstu sankciju apiešanu caur trešajām valstīm, kā arī stingri vērsties pret sankciju apiešanas iespējotājiem dažādās nozarēs.

Pauž atbalstu Ukrainas dalībai ES un NATO

Tāpat parlamentārieši paziņojumā mudina Eiropas Savienību aktīvāk pēc atbilstības pielietot tās globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kas ir svarīgs Eiropas Savienības sankciju instruments, lai vērstu sankcijas pret visām personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumu, zvērību vai kara noziegumu izdarīšanu, atbalstīšanu vai organizēšanu saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.

Paziņojumā Saeima iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī ieviest tādu tiesisko režīmu, kas ļautu tās dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem.

Parlamentārieši pauž atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā un NATO, uzsver nepieciešamību iespējami drīz uzsākt Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunas, novērtējot Ukrainas centienus īstenot reformas.

Apstiprina apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās atjaunošanā

Latvija turpinās vispusīgi atbalstīt Ukrainu, lai stiprinātu tās noturību pret Krievijas agresiju, paziņojumā uzsver Saeima un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu tās atjaunošanā, īpaši Černihivas apgabalā.

Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

Saeimas priekšsēdētāja: Mūsu kolektīvā aizsardzība šodien sākas Ukrainā

"Mēs esam un būsim kopā ar Ukrainas tautu! Latvija darīs visu, kas mūsu spēkos Ukrainas ātrākai uzvarai," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Viņa atzīmēja, ka rit 728.diena kopš Krievijas pilna mēroga noziedzīgā iebrukuma Ukrainā. "Katru kara dienu Krievijas noziedzīgais režīms laupa nevainīgu ukraiņu dzīvības, un katru dienu Krievijas agresija turpina drupināt Eiropas drošības un tiesību varas pamatprincipus, kurus mēs, sabiedrotie, katru dienu apņemamies sargāt," pauda Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mēs – sabiedrotie – esam darījuši daudz Ukrainas atbalstam, taču ne visu iespējamo.

"Ar savu militāro atbalstu esam palīdzējuši Ukrainas aizstāvjiem atbrīvot ievērojamu daļu okupēto teritoriju, kliedējot mītu par Krievijas neuzvaramību. Ir lauzti neskaitāmi "tabu" attiecībā uz militārajām piegādēm. Pārvarēti aizspriedumi un mākslīgas robežas, arvien skaidrāk nostiprinot Ukrainas vietu Eiropas un transatlantiskās drošības telpā. Šo divu gadu laikā esam pietuvinājuši sabiedrotos mūsu izpratnei par transatlantisko drošību," sacīja Mieriņa, uzsverot, ka pēckara drošības arhitektūra veidojama nevis ar, bet pret Krieviju. "Ukraina vēl nav NATO dalībvalsts, taču mūsu kolektīvā aizsardzība šodien sākas Ukrainā," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Stefančuks: Šī uzvara būs kopīga

Ārkārtas sēdē uzrunas teica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un attālināti – Ukrainas parlamenta Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Stefančuks pateicās Latvijas tautai par nemainīgo atbalstu un palīdzību jau no paša kara sākuma. Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs atzīmēja, ka Saeima bija viens no pirmajiem parlamentiem, kas nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, kā arī pieņēma citus Ukrainai būtiskus lēmumus. Latvijas un citu sabiedroto valstu palīdzība ar katru dienu pietuvina Ukrainas uzvaru. Šī uzvara būs kopīga – brīvības, neatkarības un demokrātijas uzvara, uzsvēra Stefančuks.