1922. gada 7. novembrī tajā pašā Vecrīgas namā Jēkaba ielā, kur deputāti strādā arī mūsdienās, sanāca pirmā Saeima. Līdz ar to spēkā stājās Latvijas valsts pamatlikums – Satversme.
Tolaik mūsu parlamentārā iekārta bija citāda. Piemēram, Saeimas pirmsākumos deputāti balsoja, pieceļoties kājās vai ar vēlēšanu zīmēm. Saeimas spīkers, vadot sēdi, parasti nebalsoja. Tolaik uzskatīja, ka tas nodrošina vienlīdzīgu izturēšanos pret visām frakcijām. Vienlaikus vairumam deputātu politika tolaik nebija vienīgā nodarbošanās, nebija pašreizējo stingro ierobežojumu strādāt citur, tāpēc Saeimas sēdes ierasti sākās vakarpusē, kad beidzās deputātu pamatdarbs. Pilnvaru termiņš bija trīs gadi.
Latvijā jau kopš parlamenta pirmsākumiem gan sievietēm, gan vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem, taču politiku uzskatīja par vīriešu jomu un pirmo sievieti ievēlēja tikai ceturtajā Saeimā.
Nebija arī pašreizējās 5% barjeras iekļūšanai parlamentā, tāpēc Saeimai bija raksturīga liela politiskā sadrumstalotība. Pirmajos sasaukumos arī vēlēt varēja citādi, proti, bija iespēja ierakstīt sev tīkamos kandidātus no citiem sarakstiem.
Valsts apvērsums un okupācija nozīmēja, ka parlamentārismam Latvijā bija liels pārtraukums, tāpēc arī tagad pēc skaita esam tikuši tikai līdz 14. Saeimai, kas pirmdien sanāca, lai atzīmētu savai institūcijai ieliktos pamatus pirms 100 gadu.
Par godu Saeimas simtgadei šajā vēsturiskajā namā izstādīta arī īpaša laikmeta liecību. Parlamenta prezidija krēsla oriģināls no starpkaru perioda.
Tieši ar atskatu uz parlamentārisma attīstību un vēsturiskajām tradīcijām Latvijā sākās svinīgie pasākumi Saeimas namā. Pieredzējušiem juristiem priekšlasījumi jaunievēlētajiem deputātiem.
"Lūdzu atcerieties, ka jūs esat tautas priekšstāvji. Jūs esat pārgājuši no kategorijas, kas novēro un kritizē, uz tiem, kuri vēro, domā un lemj," saka Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Uz Saeimas simtgades svinīgo sēdi bija ieradušies diplomāti, bijušie parlamenta priekšsēdētāji, arī 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Viņai sajūtas šajā dienā esot brīnišķīgas un lepnuma pilnas, vienlaikus ne vienmēr Saeimas sasaukumiem izdevies sasniegt priekšteču standartus.
"Tas smags jautājums. Ļoti dažādi. Salīdzinot ar mūsu iesaukumu – bija sarežģīti, bija atklāti naidīgi mūsu pretinieki, bet nebija tād rupjību, nesavaldības, neinteliģences, neizglītotības," saka Čeboratenoka.
Esot gan cerības par šo, jauno parlamenta sasaukumu. Tā priekšsēdētājs Edvards Smiltēns savā svinīgajā runā pauda, ka par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību īpaši svarīgi atcerēties tieši šajos laikos, kad redzam, cik milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi. Svarīgi nezaudēt skaidrību par lielo mērķi un nepazust ikdienas sīkumos.
"Lai par šo Saeimu droši var teikt, ka tā stiprinājusi mūsu pirmā prezidenta, Satversmes sapulces vadītāja Jāņa Čakstes granītā iecirstās Latvijas pamatvērtības – brīvību, neatkarību un demokrātiju. Kolēģi, sveicu visus Latvijas Republikas Saeimas simtgadē," teica Smiltēns.
14. parlamenta sasaukuma deputātu goda atdošana saviem priekšgājējiem un Saeimas simtgades atzīmēšana noslēdzās ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
