Sahāras putekļi nemaitā Rīgas gaisu tik daudz, cik vietējie piesārņotāji

"Nu, teikšu tā – Sahāras tuksneša putekļi nav vienīgās daļiņas, kas radījušas piesārņojumu Latvijā atmosfēras piezemes slānī," pauž LVĢMC monitoringa daļas vadītāja Indriksone. "Vienlaikus vērojami arī lokāli piesārņojumi, kas uzkrājušies izteiktāk blīvi apdzīvotās vietās. Laikapstākļi ir silti – bez vēja un nokrišņiem -, tas nerosināja piesārņojuma izkliedi," pauž LVĢMC speciāliste.

Viņa paskaidro, ka lielākā daļa piesārņojuma rodas no cilvēku ikdienas aktivitātēm – galvenokārt no autotransporta. "Ziemas sezona ir beigusies, ceļu kaisīšana arī. Autotransporta kustības iespaidā sausās daļiņas, kas atrodas uz brauktuvēm, paceļas augšā līdz cilvēku elpošanas zonai un novērojumu stacijas šo piesārņojumu fiksē," paskaidro Indriksone.

Viņa norāda, ka gaisa kvalitātes monitorēšanas stacijas Rīgā ir divas – viena uz Valdemāra ielas, bet otra – Kronvalda parkā. Abas monitoringa iekārtas otrdienas, 2. aprīļa, rītā fiksēja paaugstinātu piesārņojumu galvaspilsētā, kas tieši sakrita arī rīta pīķa stundu, cilvēkiem dodoties uz darbu.

"Transporta piesārņojuma stacija, kas izvietota uz Valdemāra ielas, rāda, ka šobrīd piesārņojums ir samazinājies," norāda LVĢMC pārstāve otrdienas pēcpusdienā, ap pulksten 13.

Indriksone arī prognozē, ka turpmākajās stundās piesārņojuma līmenis kritīsies. Jaunākās prognozes liecinot, ka spēkā pieņemas vējš, Latvijai tuvojas nokrišņi, kas ir "visātrākais piesārņotā gaisa attīrītājs".

Atgriežoties pie Sahāras tuksneša putekļiem, Indriksone norāda, ka Copernicus Atmosfēras Monitoringa servisa prognozes Latvijai piezemē prognozēja putekļu koncentrāciju no 30 līdz 50 mikrogramiem kubikmetrā. "Tā ir prognoze. Aptuveni varam teikt, ka no visa piesārņojuma Latvijā trešdaļa vai ceturtdaļa ir tieši no Sahāras," norāda LVĢMC speciāliste.

Jau šobrīd tuksneša putekļu mākonis virzās prom no Latvijas telpas, uz Krievijas pusi, kur tas pamazām izklīst, samazinās tā koncentrācija.

Līdz šim Latvijā Sahāras putekļu mākonis ir konstatēts, piemēram, 2021. gada februārī, kad bija fiksētas pat divas epizodes. "Februāra beigās toreiz nolija lietus, Sahāras tuksneša daļiņas nonāca uz zemes virsmas – tās bija eļļainas smiltis. Es pati personīgi tās piefiksēju uz savas automašīnas," atminas Indriksone.

Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka otrdienas, 2. aprīļa, rītā suspendēto cieto daļiņu PM10 jeb putekļu, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem, koncentrācija 187 mikrogramus kubikmetrā Kronvalda bulvārī un 237 mikrogramus kubikmetrā Krišjāņa Valdemāra ielā.

Gaisa kvalitāte kļūst īpaši slikta, ja PM10 diennakts vidējā koncentrācija pārsniedz 150 mikrogramus kubikmetrā.

Lielais gaisa piesārņojums radies no Sahāras putekļiem, kā arī no vietējiem piesārņojuma avotiem. Slikta gaisa kvalitāte ir Latvijas lielākajā daļā, it īpaši pilsētās.