Sanitārā grāmatiņa un minimālā sanitārā apmācība – rosina noteikt stingrākas prasības ēdienu piegādātājiem

Atšķirībā no tiem darbiniekiem, kuri ēdienu gatavo, kurjeri var strādāt tādā kā pelēkajā zonā. Normatīvie akti nenosaka, ka tiem būtu jāiegūst sanitārā grāmatiņa vai jāiziet apmācības par minimālajām higiēnas prasībām. Tagad gan tiek rosināts to mainīt.

Proti, Pārtikas un veterinārais dienests, strādājot kopā ar Zemkopības ministriju, esot nonācis pie secinājuma, ka esošajā regulējumā ir daudzi trūkumi un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav garantijas, ka tiem ēdiens tiek piegādāts, ievērojot visas higiēnas prasības.

"Dienests arī saņem patērētāju sūdzības, tostarp, kā jau mēs visi redzējām, bija šis video, attiecībā uz kurjeru nepiedienīgu uzvedību, līdz ar to, lai pēc iespējas mazinātu šos riskus, dienests arī veiks izmaiņas. Attiecībā uz kurjeriem par higiēnas un veselības pārbaudēm," saka PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga.

Proti, plānots rosināt veikt grozījumus normatīvajos aktos, kuros noteiks, ka par ēdienu kurjeru var strādāt vien tad, ja veikta veselības pārbaude, kā arī izieta minimālo higiēnas prasību apmācība jeb tā sauktais sanitārais minimums.

Šādas izmaiņas rosinājis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Lai gan viņš uzsver, ka šīs prasības attiektos uz jebkuru ēdienu piegādātāju, skaidrs, ka izmaiņas lielākas problēmas sagādātu kurjeriem ar zaļajām un zilajām termosomām, jo šo darbu lielākoties veic trešo valstu pilsoņi, kuriem latviešu valodas zināšanas ir vājas vai diemžēl nav vispār.

"Protams, ka mēs šeit nešķirosim, un šajā gadījumā tas attieksies pilnīgi visiem ēdienu piegādātājiem. Protams, ka šī apmācība notiks valsts valodā, tas ir pavisam skaidrs. [TV3: Bet tad nesanāk, ka tā ir vēršanās pret šiem trešo valstu pilsoņiem, kuri šobrīd pie mums šos darbus veic vislielākajā skaitā?] Tā ir palīdzība mūsu iedzīvotājiem. Un arī nodrošinām to, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kam piegādā pārtiku, var būt drošs, ka tas, kas viņam ir piegādājis, viņš ir apguvis šīs elementārās higiēnas prasības," norāda Krauze.

Kad šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, to ministrs vēl pateikt nevar. Notiek konsultācijas, tai skaitā pārrunas arī diviem lielākajiem ēdienu piegādes pakalpojuma sniedzējiem Latvijā  – "Bolt" un "Wolt". Abi uzņēmumi rakstiskā atbildē gan norāda – papildu higiēnas prasību ieviešanu tie atbalsta. Tajā pašā laikā neuzskata, ka šobrīd ar to būtu būtiskas problēmas.

"Klientu apmierinātība un drošība ir "Bolt" prioritāte, un mums ir nulles tolerance pret jebkāda veida noteikumu pārkāpumiem. Tādēļ pilnībā atbalstām papildu drošības pasākumu ieviešanu, lai veicinātu higiēnas prasību ievērošanu kurjeru vidū, kā arī piegādāto ēdienu kvalitāti. Esam apņēmušies celt industrijas standartus, un šobrīd aktīvi strādājam pie vairākām iniciatīvām," raksta "Bolt Food" vadītājs Latvijā Kristaps Purvinskis.

"Mūsu klientu veselība un drošība ir bijusi "Wolt" galvenā prioritāte jau kopš pirmās dienas. Tāpēc nozīmīga mūsu kurjeru partneru uzņemšanas procesa daļa ir veltīta veselības un drošības atbilstības instrukcijām un to ievērošanai, kas tostarp tiek uzsvērta regulārā saziņā ar kurjeriem visa gada garumā," rakstiskā atbildē norāda "Wolt" Ziemeļu reģiona komunikācijas vadītāja Pireta Pērta.

Uzņēmumos arī pauž, jebkura papildu prasība rada arī papildu izmaksas, un tas var nozīmēt arī to, ka ēdiena piegāde uz mājām pēc šādām izmaiņām var kļūt dārgāka.