Apdzīšanas prasmes Latvijā: vai autoskolu apmācība ir pietiekama?
Neapdomīga vai pārgalvīga apdzīšana ir starp biežākajiem smagu autoavāriju cēloņiem Latvijā. Lai gan ik gadu tūkstošiem cilvēku iegūst tiesības vadīt auto, izrādās, ka autoskolās šī manevra veikšanu lielākoties māca vien teorētiski, tādēļ vadītāja apliecību var iegūt arī tad, ja neviens pats transportlīdzeklis mācību laikā netiek apdzīts. Vai šeit nebūtu kas jāmaina?
Neapdomīga apdzīšana ir starp biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem ar smagām sekām. Jaunajiem šoferiem gan šīs prasmes lielākoties māca vien teorētiski.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika liecina, ka vidēji auto vadītāja tiesības ik gadu iegūst no 15 līdz 17 tūkstošiem jaunu šoferu. Topošo autovadītāju apmācība lielākoties notiek mierīgā satiksmē, apdzīvotās vietās, taču, atbilstoši prasībām – vismaz četras stundas kursantiem spēkrats jāstūrē arī pa šosejām.
"Gan nenosaucot elementus, kas ir jāapgūst apmācības procesā, braucot ārpus apdzīvotas vietas. Bet, protams, ja mēs runājam tieši par apdzīšanas manevru, tas ir viens no elementiem, kas būtu jāapgūst, braucot arī ārpus apdzīvotas vietas," saka CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.
Jāapgūst būtu, bet realitātē tas ir grūti īstenojams, tā savukārt saka autoskolās. Un ne tādēļ, ka instruktori to nevēlētos mācīt – braukšanas nodarbību laikā, kas nedrīkst pārsniegt pusotru stundu – visbiežāk atrast kādu apdzenamo ir teju neiespējami.
Ja tajā brīdī visa plūsma brauc ar maksimālo atļauto ātrumu, tad kāda opcija tev ir iemācīties kādu apdzīt? Nekāda! Tas nozīmē, ka mums, pirmkārt, vajag atrast "sēņotāju" uz tās šosejas, ārpus apdzīvotas vietas, kurš brauks ar mazāku ātrumu, kā atļauts. Un tad mēs varam mēģināt parādīt, kā tas ir apdzīt.
Tā kā šāda apstākļu sakritība notiek reti, apdzīšanas manevru veikšanu, visbiežāk autoskolās paliek tikai, kā teorētiskās zināšanas, un daudzi tiesības iegūst, nevienu pašu transportlīdzekli nemaz neapdzenot.
Autoskolas vērš uzmanību, ka arī to iespējas kursantus apmācīt braukt ārpus pilsētas, nereti ir apgrūtinoša. Un sarežģītākā situācija esot ar tiem, kuri tiesības iegūst Rīgā – jo, tikai izbraukšana ārpus galvaspilsētas vien, īpaši sastrēgumu stundās, aizņem jau teju pusi no nodarbībai atvēlētā laika.
"Labvēlīgas situācijas ir reģionos, kur reģiona centrs mums ir kaut kur citur un tad mēs līdz viņam braucam turp un atpakaļ. Loģiski, mēs ārpus apdzīvotas vietas visu laiku dzīvojam. Bet atkal jautājums ir – cik pietiekoša ir pilsētas braukšana šiem pretendentiem, te mēs atkal nonākam no viena grāvja, otrā grāvī," bilst Uzuliņš.
CSDD gan uzsver, lai gan neapdomīga apdzīšana un, iespējams, arī nepietiekama pieredze braukšanā ārpus pilsētām, ir starp biežākajiem cēloņiem avārijām ar smagām sekām, to ieskatā, jauno šoferu apmācību procesā nekas nebūtu jāmaina.
Tos manevrus ir jāmāca, par to nav runa. Bet no otras puses, ir ļoti būtiski apmācībās patiešām runāt arī par šī manevra jēgu un par iespējamajiem riskiem un mazajiem ieguvumiem, ja šī apdzīšana tomēr tiek veikta.
Tikmēr satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis norāda: "Apdzīšanas manevrs? Vismaz būtu jāiemāca, kad viņu neveikt. Tas varbūt ir vēl svarīgāk, nevis iemācīt, kad viņu veikt, bet kad neveikt. Tas varbūt ir vēl svarīgāk. Nevis iemācīt, kā viņu veikt, bet iemācīt, kad viņu neveikt. Tātad, kad ir šīs bīstamās situācijas."
Kā autoskolās, tā CSDD savukārt kursantus aicina nebaidīties un instruktoriem prasīt, kādas autovadīšanas prasmes viņi vēlas apgūt vairāk. Pieredze gan liecinot, ka šādi jautājumi izskan reti, jo topošie autovadītāji teju vienmēr vadītāja apliecību vēlas iegūt ātri un pēc iespējas lētāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
