Kas Rīgā izdevies, bet kas izgāzies? "Pilsēta cilvēkiem" vērtē pērnā gada pilsētvides projektus

Krēķis atzīst – viena no pozitīvākajām pārmaiņām ir domāšanas maiņa pilsētas vadībā. Beidzot tiekot īstenotas vienkāršas, salīdzinoši lētas lietas, kuras gadiem bijušas iestrēgušas.

Kā piemēru viņš min jaunas vai uzlabotas gājēju pārejas – tostarp pie autoostas un pie valdības ēkas. Šie risinājumi neprasa milzīgus ieguldījumus, taču būtiski uzlabo drošību un ērtību. Turklāt cilvēki tos aktīvi izmanto, kas apliecina – vajadzība bija reāla.

Aptaujājot sabiedrību par gada veiksmēm un neveiksmēm, būtisku pārsteigumu neesot. Cilvēki novērtē to, ko izmanto ikdienā – vietas ar lielu gājēju plūsmu, drošas pārejas un sakārtotu infrastruktūru.

Vienlaikus neveiksmju sarakstā nonāk gadījumi, kur netiek ņemtas vērā mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku intereses – īpaši būvdarbu laikā.

Kā piemēru Krēķis min situāciju Skolas ielā, kur ēkas būvniecības laikā tika slēgts veloceļš, nepiedāvājot drošu alternatīvu. Tas neesot tikai jautājums par neērtībām – tas var radīt reālu apdraudējumu.

Viņaprāt, problēma slēpjas formālā pieejā: ja dokumentos viss atbilst noteikumiem, pilsēta nereti nepārbauda, kā situācija izskatās dabā un vai cilvēki patiešām var droši pārvietoties.

Pozitīvi piemēri redzami ne tikai Rīgā. Krēķis īpaši izceļ Ventspili, Jelgavu un Olaini, kur pēdējos gados vairāk pievērsta uzmanība drošiem risinājumiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Atzinīgi vērtēts arī valsts īstenots projekts pie Siguldas stacijas – tur infrastruktūra sakārtota ar stingrākiem drošības principiem. Pēc Krēķa teiktā, valsts institūcijām bieži ir skaidrāki standarti nekā atsevišķām pašvaldībām, kur daudz kas atkarīgs no vietējās izpratnes.

Runājot par ikdienas uzturēšanu – piemēram, netīrām sabiedriskā transporta pieturām –, Krēķis uzsver, ka risinājumam jābūt sistēmiskam. Nevar paļauties tikai uz iedzīvotāju ziņojumiem.

"Nav normāli, ka mums jāsāk pārbaudīt katra pietura un jāzvana, ja kaut kas nav kārtībā," viņš saka. Iedzīvotājiem jābūt pārliecībai, ka ziņojums tiks izskatīts un sekos rīcība, taču primāri pašvaldībai pašai jāuzņemas saimnieka loma.

Krēķis uzskata, ka būtisku lomu spēlē sabiedrības aktivitāte. Cilvēki bieži apbrīno sakārtotu vidi ārzemēs, bet Latvijā samierinās ar esošo situāciju. Tomēr pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja iedzīvotāji iesaistās un pieprasa kvalitāti.