Rīgas apvedceļš pārslogots, bet pārbūve vēl tālu. Darbi varētu sākties vien pēc 2030. gada
Nosaukums tam ir, bet objekts savu funkciju nepilda. Tā varētu teikt par Rīgas apvedceļu, kam būtu jānodrošina iespēja ātri un ērti apbraukt galvaspilsētu. Jau gadiem tiek runāts, ka šosejas ap Rīgu būtu jāpārbūvē un jāpaplašina. Tika solīts, ka nopietna šīs maģistrāles rekonstrukcija sāksies šogad, tomēr tas ne tuvu nav piepildījies. Un arī nākotnes prognozes aizvien nav iepriecinošas.
Jau gadiem viena no satiksmes jomas prioritātēm ir Rīgas apvedceļa pārbūve, taču prognozes nav iepriecinošas – pat pie vislabākā scenārija, darbi varētu sākties vien pēc 2030. gada.
Rīgas apvedceļš savu galveno funkciju – ātri apbraukt apkārt galvaspilsētai – nepilda. Šoseja ir noslogota un lēna, jo uz tās atrodas vairāki luksofori, kā arī mazas nobrauktuves, kas kavē kopējo satiksmes plūsmu. Tādēļ jau gadiem tiek runāts, ka šim autoceļam nepieciešama nopietna pārbūve, taču darbi līdz šim tā arī sākti nav.
Kā augstākā prioritāte vienmēr tiek piesaukta nepieciešamība no divu uz četru joslu šoseju, pārveidot autoceļu A4 jeb Rīgas apvedceļa Baltezers–Saulkalne posmu, jo tā ir daļa starptautiskās nozīmes maģistrāles VIA Baltica, kas savieno Baltijas valstis ar Rietumeiropu.
Šis posms jau gadiem galvassāpes sagādā ne tikai autovadītājiem, bet arī Rīgas pašvaldībai, jo tas ir tik lēns, ka šoferi bieži vien labprātāk brauc caur pilsētu, nevis dodas tai apkārt.
Viņa caurlaides spēja ir faktiski izsmelta. Tā ir nepieļaujama situācija, ka izbraukt cauri pilsētai, cauri visai satiksmei, luksoforu krustojumiem, ir tikpat ātri, kā izbraukt pa apvedceļu. Skatoties no Rīgas perspektīvas, protams, mēs esam ļoti ieinteresēti, lai Rīgas apvedceļš tiktu uzlabots.
Līdz šim gan plāni un termiņi, kad šajā posmā kādi uzlabojumi varētu būt, bijuši dažādi. Taču beidzot sperts mazs solis uz priekšu – Satiksmes ministrija uzņēmumam "Latvijas valsts ceļi" uzdevusi sākt vismaz uz papīra zīmēt šī ceļa pārbūves plānu.
Ja mēs runājam par posmu no Baltezera līdz Salaspilij, mēs esam devuši uzdevumu Latvijas valsts ceļiem sākt projektēšanu, kas nozīmē, ka projekts jau sāk tuvoties būvniecības izstrādei. Tas nozīmē arī augstu gatavību projektam un tajā brīdī, kad ir pieejams finansējums, tad var uzsākties būvniecība. Līdz ar to tas ir būtisks solis, lai virzītos uz šī apvedceļa sakārtošanu.
Problēma gan mūžīgā – kur šim projektam rast finansējumu. 2024. gadā bija lēsts, ka Rīgas apvedceļa no Baltezera līdz Saulkalnei pārbūves izmaksas varētu būt ap 230 miljoniem eiro. Tas ir vairāk nekā šogad kopumā tiks tērēts autoceļu attīstībai, kam atvēlēti 184 miljoni.
Tādēļ Satiksmes ministrija cer uz Eiropas fondu līdzekļiem, jo A4 apvedceļš ir Eiropas mēroga stratēģiski svarīgs transporta koridors jeb TNT-T ceļš, ka arī tam ir liela militārā nozīme.
Tomēr arī par Eiropas naudu nekas nav akmenī cirsts, tādēļ ministrijā atzīst – par kādām izmaiņām Rīgas apvedceļā varam cerēt tikai pēc pieciem vai pat vairākiem gadiem.
Skaidrs, ka visa dokumentācija un būvniecība sāktos pēc 2030. gada visos pozitīvajos scenārijos. Arī Eiropā procedūras iet tik ātri, cik iet. Mēs, protams, varam cerēt, ka kāds brīnumains finansējums parādās ātrāk, bet mums ir jābūt elastīgiem ar augstas gatavības projektiem, lai varētu pieteikties atbilstīgam finansējumam.
Tikmēr otra apvedceļa posma – Jaunmārupe–Salaspils – pārbūve atlikta vēl tālāk, jo šī projekta īstenošana ir gan apjomīgāka, gan sarežģītāka, jo saistīta arī ar iecerēto "Rail Baltica" savienojumu ar lidostu.
Turklāt jāņem vērā, ka grandiozais dzelzceļa projekts var ietekmēt arī Rīgas apvedceļa Baltezera – Saulkalnes posma pārbūves ieceri, jo abi projekti savā starpā konkurēs arī par Eiropas Savienības finansējumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
