Rīgas domē daudz sūdzību par elektroskūteriem; tiek plānoti ierobežojumi

Rīgā šogad ir ap 8000 nomas skrejriteņu, daudzi nesen parādījušies ielās. "Tuul Mobility" vadītājs Latvijā stāsta, ka konkurences cīņa par izdzīvošanu esot sīva – pērn Rīgā šajā nozarē darbojušies četri komersanti, tagad palikuši divi. Runājot par karstāko ziņu – Parīzes referendumu un potenciālo aizliegumu -, uzņēmējs šādu scenāriju kā reālu Latvijā nesaskata.

"Rīgā, visticamāk, šādu aizliegumu nebūs, mēs esam sadarbībā ar Rīgas domi diskutēt, kā uzlabot situāciju, arī statistika liecina, ka nomas skrejriteņiem Rīgā pārvietojušies vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas ir gandrīz trešdaļa – tas jau tiek uzskatīts kā transportlīdzeklis, drīzāk jautājums, kā sakārtot gan operatoriem gan pašvaldībai risinājumus, kā padarīt šo pārvietošanās rīku ērtāku, sakārtot pilsētvidē," saka "Tuul Mobility" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

Otra elektroskūteru komersanta – "Bolt" – pārstāvji pirmdien atteica komentāru, pamatojoties ar laika trūkumu. Rīgas domē saka – sūdzības par pārgalvīgajiem braucējiem un uz ielas izmētātajiem "stāvdrāžiem" saņem arvien biežāk, šobrīd diemžēl likums neļauj pašvaldībai regulēt elektroskūteru nomu darbību un arī to, kur šos rīkus drīkst vai nedrīkst izvietot. Uzsāktas diskusijas ar Saeimas deputātiem, sagatavoti grozījumi likumdošanā, lai varētu atļaut pašvaldībai saistošajos noteikumos regulēt šo nozari. Saeimas tautsaimniecības komisijā idejas par elektroskrejriteņu nozares uzraudzību jau drīzumā varētu skatīt otrajā lasījumā.

"Pirmais – gribam kontrolēt novietošanas vietas, ierādīt speciālas vietas, it īpaši centrā, kur var novietot un pabeigt braucienu ar nomātiem skrejriteņiem un citur. Gribam regulēt ātrumu, ne tikai parkos, kur to regulē tagad, bet arī pie medicīnas, izglītības iestādēm, arī tādās vietās ka Vecrīgā, kur liels daudzums cilvēku apgrozās," norāda RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks (JV).

Tāpat dome cer ieviest OCTA obligātu nepieciešamību skrejriteņu braucējiem. Satiksmes ministrijā saka, – aizvien ļoti daudz jautājumu par nozares sakārtošanu, piemēram, vai vajadzētu obligāti reģistrēt visus elektroskūterus.

"Sāka skatīt Saeimas komisijā martā, iepriekšējās nedēļas notika trīs domnīcas, kur ekspertu līmenī pārrunājām, tuvākā mēneša laikā virzieni būs skaidri, iespējams, atsevišķi stāsies spēkā šajā sezonā, grūti spriest," pauž Satiksmes ministrijas pārstāvis Jānis Kalniņš.

Valsts policija sola rīkot reidus, lai sodītu elektroskūteru braucējus, kas pārkāpj noteikumus – brauc reibumā, pārkāpj ātrumu vai citādi apdraud sevi un apkārtējos. Arī sodus paredzēts palielināt.

Uz jautājumu, kāds varētu būt bargākais sods par rupjākajiem pārkāpumiem, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atbild: "Droši simtos, tūkstošos nebūs, bet saprātīgi un samērīgi būtu nepieciešams palielināt, bet tas diskusijas ietvaros tiks nolemts, un, cerams, tiks panākts vienots kopsaucējs."

Šogad vien, pat nesākoties siltam laikam, policijā reģistrētas 14 avārijas ar elektroskrejriteņiem – piecos gadījumos apgāšanās, divos gadījumos vadītājs bijis reibumā. Trīs sadursmes, četras uzbraukšanas gājējiem viena uzbraukšana stāvošam auto un viena sadursme ar velosipēdistu.