To darbina pati Gauja: Līgatnes pārceltuve pēc atjaunošanas atkal ved pasažierus
Pēc dažu mēnešu pārtraukuma darbu atsākusi Gaujas pārceltuve Līgatnē. Šis unikālais peldlīdzeklis kopš februāra nebija pieejams, jo tam veikta pēdējo gadu vērienīgākā atjaunošana. Tagad pārceltuve kļuvusi ne tikai vizuāli pievilcīgāka, bet arī drošāka un gatava kalpot vēl daudzus gadus. Un tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka pārceltuve ir iecienīts tūrisma objekts, – ik dienu to izmanto arī vietējie iedzīvotāji.
Vēl ir tikai pats vasaras sākums, tādēļ Linards Krūms, kurš ir viens retajiem cilvēkiem Latvijā ar oficiālu amatu pārcēlājs, par to, ka kopš februāra prāmis, kā to godā vietējie, bijis dīkstāvē, neskumst. To gan nevarot teikt par pasažieriem, jo daudziem Gaujas šķērsošana šādi nav izklaide, bet gan nepieciešamība.
"Mums ir, piemēram, divas māsas, vienai jau 90, otra bišķi jaunāka, kas vispār jau visu mūžu viņu ir izmantojusi. Un viņai ir dēls, kas visu mūžu izmantoja. Nu, kā, lai viņa ziemā aizbrauc uz veikalu, pasakiet man? (TV3: Un tūristi?) Un tūristi, tie ir katru dienu."
Un tūristiem šis ir piedzīvojums. Arī šodien TV3 sastapa divus vācu velotūristus, kuri ar šādu peldlīdzekli brauca pirmo reizi.
"Jā, ir ļoti jauki! Mēs dodamies velobraucienā no kempinga "Apaļkalns" uz Līgatni un atpakaļ. Tāpēc izmantojam pārceltuvi. Par to bijām izlasījuši mūsu ceļvedī, kas ir domāts apmeklētājiem."
Pārceltuve šeit darbojas jau kopš Otrā pasaules kara beigām, jo karā tika iznīcināti tilti, bet Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem joprojām bija jātiek otrā Gaujas krastā. Tilti tā arī netika atjaunoti, bet to vietā jau 80 gadus strādā pārceltuve. Tomēr unikāls ir ne tikai tas, cik ilgi tā šeit ir, bet arī veids, kā tā darbojas.
Līgatnes pārceltuve ir unikāla ar to, ka to darbina pati Gauja. Pāri upei novilktā trose neļauj platformai aizpeldēt pa straumi, bet no krasta uz krastu to pārvieto pats Gaujas straumes spēks.
"Tā ir vienkārši fizika. Ja viņš peldētu zemāk, viņš jau neietu pāri. A, tā trose viņu satur pa vidu, laivas tiek sagrieztas, un viņš pats aiziet. Būtu par pus metru lielāks līmenis, vispār tikai sagriez, un viņš pats iet pāri."
Pārceltuve, kas pieder Dabas aizsardzības pārvaldei, bet kuras apsaimniekošanu nodrošina pašvaldība, nupat piedzīvojusi vērienīgāko atjaunošanu pēdējos gados. Tai nomainīti balsti, izbūvēts jauns klājs un margas, kā arī atjaunoti pontoni, kas visu konstrukciju notur virs ūdens.
"Viņiem pirms septiņiem gadiem lielākā rekonstrukcija bija bijusi, bet pēc šīs ziemas, kad ir ļoti mainīgi bijuši apstākļi, kad ūdenī ir ledus, kas var šos pontonus ietekmēt, tāpēc viss ir jāpārbauda. Un šobrīd izskatās, ja nekas notiks, vismaz divi gadi mums nebūs nekas jādara, bet pēc kāda laika, jo šis ir objekts, kuram visu laiku ir jāpievērš uzmanība."
"Katrreiz, kad pārceltuve pēc remontu darbiem vai ilgākas pauzes, ledus iešanas dēļ vai citu iemeslu dēļ atgriežas Gaujā, ir tādi mazi svētki. Jo blakus šai pārceltuvei līgatnieši dzīvo jau kopš otrā pasaules kara beigām, un tas ir arī tāds savā ziņā Līgatnes identitātes objekts."
Pērn pārceltuves izmantošanai pārdoti aptuveni seši tūkstoši biļešu, taču patiesais pasažieru skaits ir krietni lielāks, jo viena biļete ļauj pārcelt arī automašīnu ar vairākiem pasažieriem. Savulaik pārceltuves darbojās vairākās vietās gar Gauju, taču mūsdienās visā Latvijā saglabājušās vairs tikai divas – viena savieno Daugavas krastus starp Līvāniem un Dignāju, bet otra joprojām darbojas Līgatnē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
