Satrauc tālmācības skolu absolventu zemais sniegums centralizētajos eksāmenos

Izglītības ministrija veikusi padziļinātu centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi. Satraucošākā situācija tālmācības skolās, kur atklājušies izteikti slikti eksāmenu radītāji.

Datos par 9. klašu matemātikas eksāmenu redzams, ka labākos rezultātus uzrāda Rīgas skolu audzēkņi, nedaudz sliktāki tie ir reģionālo pilsētu skolēniem, bet vēl vairāk no galvaspilsētās sekmēm atpaliek lauku izglītības iestāžu devītklasnieki.

Aizvien eksāmenu rezultāti būtiski atšķiras arī no skolas tipa – bez pārsteigumiem labākos panākumus uzrāda ģimnāzisti. Līdzīgi vidējie rezultāti pārējo skolu absolventiem, taču ar atrāvienu sliktākie tie ir tālmācību un vakarskolu audzēkņiem, kuri eksāmenos atpaliek ne tikai matemātikā.

"Tas, kas turpina uztraukt, ir vakarskolu un tālmācību rezultāti. Jo šeit nerunājam par nelielu atšķirību, mēs runājam par tiešām ļoti nozīmīgu atšķirību, kas atšķiras par sešiem, 10% un pat vairāk procentiem no valsts vidējā," stāsta VISC Monitoringa un analītikas nodaļas vecākais eksperts Pāvels Pestovs.

Par tālmācības skolu absolventu zemo sniegumu eksāmenos šodien satraukumu pauda arī Saeimas izglītības komisijas deputāti. Arī šo skolu pedagogi saņem mērķdotācijas no valsts budžeta, tādēļ, pēc parlamentāriešu domām, valstij būtu jāvērtē, cik kvalitatīvu izglītību šīs iestādes saviem audzēkņiem vispār spēj nodrošināt.

"Ja mēs šobrīd tik daudz runājam par vienādām iespējām katram bērnam iegūt kvalitatīvu izglītību, mēs redzam, ka pie šī regulējuma kaut kas nenotiek. Mēs šobrīd vairāk satraucamies par viens līdz seši vai viens līdz deviņi posmu, tā nebūs vidusskola. Jo mēs saprotam arī tos iemeslus, kāpēc vidējā izglītībā varbūt izvēlas tālmācību. Bet sīkāk būtu jāvētī, kādu izglītību bērns saņem šajos posmos," norāda Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre šodien atzina, ka, iespējams, pat jāvērtē, vai 1.-6. klašu posmā tālmācība vispār nākotnē būtu pieļaujama. Šādu skolu tipu izslēgt kā tādu, gan neviens neplāno, jo ir gadījumi, kad attālināta iespēja skoloties ir nepieciešama.

"Mēs tagad esam uz tā pirmā diskusiju ceļa, lai atrastu un saprastu, kuras ir tieši tās fundamentālās problēmas, kāpēc varbūt kvalitāte pieklibo, kas ir tieši tie kritēriji un faktori. Tā pilnīgi izslēgt šo kā iespēju mēs neredzam šobrīd, taču mēs gribētu noteikt, ka nevar pilnīgi katrs pēc savām vēlmēm apgūt tālmācības programmas, jo tomēr skola ir vide, kur bērns var iegūt arī daudzas citas kompetences, saskarsmes prasmes," skaidro IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV).

Tam, ka mazākajās klasēs tālmācība nav piemērota, piekrīt arī vienā no lielākajām tālmācības skolām Latvijā – Rīgas 1. tālmācības vidusskolā. Tomēr kritikai par eksāmenu rezultātiem viņi nepiekrīt, jo šādās skolās mācās cilvēki, kuri pretējā gadījumā izglītību kā tādu, iespējams, neiegūtu vispār.

"Pilnīgi piekrītu, ka 1.-6. klasēm nav domāta tālmācība. Par centralizēto eksāmenu rezultātiem, protams, ka tālmācībai viņi ir zemāki. Protams, ir ļoti daudz aspektu, kas ir jāņem vērā, pētot šos rezultātus. Un vispār man jāsaka, ka mēs pildām misijas darbu, ko neizdara vidusskolas, parastās dienas skolas. Mēs to uzņemamies, un cilvēki nāk, mācās un tomēr pabeidz vidusskolu," stāsta Rīgas 1. tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere.

Tomēr viens ir pabeigt skolu, bet otrs – arī iegūt zināšanas, uzsver bijusī Valsts izglītības satura centra direktore, tagad Darba devēju konfederācijas izglītības jomas eksperte Liene Voroņenko. Viņa vērtē, ja eksāmenu rezultāti ir slikti, trūkst arī zināšanu. Un šis robs nākotnē var tieši ietekmēt arī absolventa darba iespējas.

"Mēs nevaram riskēt, ka šīs problēmas pēc tam risināsim ar pieaugušo izglītību. Jo šiem cilvēkiem tas ceļš jau nebeigsies vienkārši 18 gados. Mums darba tirgus pieprasa nepārtraukti kvalifikācijas celšanu, ja šobrīd tur ar šīm prasmēm nespēj operēt, pēc tam kompensēt būs vēl dārgāk un sarežģītāk," pauž eksperte.

Voroņenko arī vērsa uzmanību, ka nākamgad eksāmenu nokārtošanas slieksnis pieaugs līdz 15%, bet gadu vēlāk jau līdz 20%. Ja šobrīd 9. klases matemātikas eksāmenā izkrita teju katrs piektais tālmācības skolas audzēknis,  nākotnē šis skaits varētu kļūt jau dramatisks.