Septembrī noslēgsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā

Ja būtu jāvērtē desmit ballu skalā, nedēļu pirms mācību gada sākuma skolas ir gatavas uz astoņām ballēm, tā šodien tradicionālajā preses konferencē par aktualitātēm gaidāmajā mācību gadā pauda Izglītības ministrijā.

No septembra plašas nozares reformas nav plānotas, taču būtiskas pārmaiņas piedzīvos nedaudz virs astoņiem tūkstošiem 4. un 7. klašu skolēnu no bijušajām tā sauktajām "krievu skolām", jo šiem bērniem būs jāsāk mācīties tikai latviski. Viņi pievienosies pārējām klašu grupām, līdz ar to noslēgsies trīs gadu ilgušā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

"Tas ir diezgan prioritāri mūsu skolām. Es domāju, ka pašreiz ir svarīgi domāt par kvalitāti, ar kādu kvalitāti mācās bērni. Reforma noteikti ir veiksmīga, bet dažreiz izpildījums nav tik kvalitatīvs. Nav tik daudz uz skolēnu iespēju balstīts, varbūt pietrūka arī atbalsta tiem skolēniem ikdienas mācībās," saka Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs.

Tāpat Klasiskās ģimnāzijas direktors, kura vadītā skola ir lielākā izglītības iestāde Latvijā, kurā līdz šim tika realizētas mazākumtautību programmas, uzskata, problēma ir tā, ka aizvien daudzi bērni latviski runā tikai skolā. To par nākotnes izaicinājumu šodien nosauca arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā, norādot, ka tagad ir jādomā, kā bijušās krievu skolas latviskot.

"Latviskas vides veidošana izglītības iestādē. Un te patiešām jāsaka, ja mācību stundās latviešu valoda tiek izmantota kā vienīgā mācību valoda, tad skolas ikdienā, starpbrīžos, iespējams, arī skolotāju saziņā savā starpā, ne vienmēr tiek izmantota valsts valoda," pauž Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktore Inita Juhņēviča.

Izglītības kvalitātes valsts dienests gan norāda, valodas pārkāpumus šajās skolās novēro arvien retāk, taču arī šajā mācību gadā turpināšoties šo skolu uzraudzība.

Viens no nozīmīgākajiem mācību gada jaunumiem ir arī skolu finansēšanas modelis "Programma skolā". Par to šķēpi lauzti jau ilgstoši, taču no septembra tas tiks daļēji uzsākts, sākotnēji atalgojuma modeli mainot tikai skolu atbalsta personālam.

"Man ir prieks teikt, ka koalīcijā ir stingra vienošanās līdzās aizsardzībai un demogrāfijai, izglītībai ir jābūt prioritātei, kurai papildus ir jārod finansējums. Tas nozīmē, ka mēs jau šajā mācību gadā uzsākam jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu," teic izglītības ministre Dace Melbārde (JV).

Savukārt no 2026. gada plānots jauno finansēšanas modeli ieviest pilnībā, tā situāciju uzlabojot arī pedagogiem.

"Līdzšinējais finansēšanas modelis jeb tā sauktais "Nauda seko skolēnam" vienkārši bija sevi izsmēlis, un šis jaunais modelis ir par taisnīgāku, godīgāku un konkurētspējīgāku modeli, tiek ieviests, lai mēs skolām spētu nodrošināt attīstībai nepieciešamo finansējumu, atbalstu un stabilitāti," norāda Izglītības ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.

Iepriekšējo mācību gadu daudz tika pieminēts arī aizvien esošais mācību līdzekļu trūkums. Arī te gan tiek solīti uzlabojumi, jo šogad tika rasts papildu finansējums un aktīvi strādāts pie jaunu grāmatu veidošanas.

"Šajā brīdī situācija jau ir būtiski uzlabojusies pret iepriekšējo mācību gadu, un šajā vasarā mēs īpaši daudz grāmatu esam saskaņojuši. Tā kā grāmatu klāsts ir gana plašs, bet, protams, ka atkarībā no pašvaldību un skolu rocības iztrūkums vēl atsevišķās skolās ir vērojams," saka Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.

Tāpat aizvien iztrūkums vērojams pedagogu rindās. Pēc pēdējiem datiem, pašā jaunā mācību gada priekšvakarā trūkst aptuveni 3% mācībspēku, kas nozīmē, ka skolās aizvien meklē vairākus simtus pedagogu.