Skolēnu vecāki norāda, ka Latvijā par maz uzmanības velta praktiskām iemaņām un talantu attīstībai

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā būtībā darbojās tā pati padomiskā izglītības sistēma, kurajā tika veidota, lai radītu padomijas pārcilvēku. Nu nav visiem jāzin viss, nevajag visiem augstākās izglītības. Izglītības sistēmai ir jābūt maksimāli vienkāršai.
Sākumskolā skolniekam ir jāiemāca rakstīt, lasīt, rēķināt, apgūt kādu sešvalodu. Pamatskolā jāiemāca šis prasmes pielietot ikdienas dzīvē. Jādod pamatzināšanas vēsturē, bioloģijā, literatūrā, ģeogrāfijā, tā lai cilvēks beidzot pamatskolu jau spētu izsecināt par ko gribētu kļūt. Tālāk arodizglītība vai vudusskola. Vidusskolai ir jābūt šauri profilētai pa dažādām nozarēm. Nevajag piemēram mācīt ķīmiju vai ģeometriju tiem kas interesējas par vēsturi vai topošajam valodniekam likt apgūt fiziku. Vienīgais priekšmets kurš būtu jāapgūst pilnīgi visiem, kā arodskolās tā vidusskolās ir svešvalodas, vismaz divas.

Sava 'taisnība' jau ir-daļa skolēnu neprot, atvainojiet, pat dibenu tualetēs noslaucīt. To var redzēt pēc tā, kur un kā lieto tualetes papīra ruļļus.Tas ir viens piemērs.Savākt savus nomestos papīrus un citas drazas arī nedrīkst, tam, viņuprāt, ir tehniskais personāls. Ironizēju, protams, bet pārāk daudz mums skolām ir prasības par to, ko vajadzētu iemācīt ģimenēs, lai atliktu laiks tiešām labām un vajadzīgām lietām.

Pilnīgi nesvarīga lieta- kārtīgai skolena matei interesē tik vai pietiekoši pamatīgi apgūta tā masturbācijas prasme, un kad tad beidzot būs tie tamponu automati un frizētavas, nagu kopsnas kabineti?