Uz saturu

Slīkšanas problēma Latvijā arvien aktuāla, liecina šīsvasaras melnā statistika

Traģiska bijusi pagājusī nedēļas nogale pie ūdenstilpēm – no tām izcelti seši mirušie. Kopš maija, kad sākās peldsezona, ūdeņos bojā gājuši 38 cilvēki. Ja salīdzina, pērn visas sezonas laikā noslīka 50 cilvēku. Tas liecina – slīkšanas problēma Latvijā arvien ir aktuāla.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latvija jau ilgstoši ir pirmajā vietā Eiropā pēc ūdenī bojā gājušo skaita, un arī iedzīvotāju peldētprasmes līmenis ir kritiski zems. Atpūšoties pie ūdens, glābēji aicina cilvēkus būt apdomīgākiem.

Lauris Žerdiņš
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona 4. daļas komandiera pienākumu izpildītājs

"Protams, nepeldēties alkohola reibumā, kā arī censties nepeldēt vieniem pašiem un diennakts tumšajā laikā, jo, ja cilvēks būs viens pats un notiks kāda nelaime – var gadīties, ka nebūs neviena, kurš varēs reaģēt un palīdzēt."

Latvijas iedzīvotāju peldētprasmes līmenis ir kritiski zems. Jaunākie biedrības "Peldēt droši" veiktās aptaujas dati liecina – tikai pieci procenti pieaugušo iedzīvotāju savas peldēšanas prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 32% – kā labas. Turklāt aptuveni trešdaļa cilvēku peldēt iemācījušies pašmācības ceļā. Šāds apguves veids, pēc speciālistu domām, rada mānīgu pašvērtējumu.

Bulduru pludmalē sastaptie peldētāji savu peldētprasmi 10 ballu skalā vērtē atšķirīgi. Marta vērtē savas spējas uz septiņi. Savukārt Samanta tās uzskata par ļoti labām – sevi viņa vērtē ar 10 ballēm. "Skolas, jā, obligātā skolas peldēšanā," viņa pastāsta, kur apguvusi peldētprasmi. Arī Katrīna uzskata, ka peld ļoti labi.

Tikmēr kāda kundze atzīst, ka viņas peldētprasme ir vidēja un galvenā problēma – neesot pieejamas labas peldēšanas apmācības. Irēna teic, ka vēlētos, lai būtu vairāk baseinu, kur peldētapmācību varētu apgūt ikviens, nevis tikai "premium class" baseini, kas dārgi izmaksā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diemžēl ik gadu ūdenī dzīvību zaudē vidēji septiņi bērni. Un noslīkšana vecumā no viena līdz četriem gadiem statistiski ir visbiežākais ārējais nāves cēlonis. Aptauja atklājusi – arvien mazāk bērnu apgūst peldēšanu. Ja pirms pieciem gadiem 29% skolēnu bija iespēja regulāri mācīties peldēt, šobrīd tie vairs ir tikai 23% bērnu.

Jevgēnijs

"Viss sākas no bērnības – no bērnudārza vecuma un pat pirms tā. Vecāki var bērnus mācīt peldēt. Tāpat jau bērnudārza vecumā varētu būt kādas peldēšanas apmācības. Pastāvīgi apmācīt cilvēkus peldēt – tieši bērnus, es domāju."

Tikmēr glābēji atgādina – vecāku fokusam pie ūdenstilpēm jābūt vienīgi uz bērnu, tāpat ģimenes tiek aicinātas neaizmirst par peldvestēm. Piepūšamie uzroči vai riņķi nepasargā no noslīkšanas, bieži radot pat viltus drošības sajūtu.

Lauris Žerdiņš
VUGD Rīgas reģiona 4. daļas komandiera pienākumu izpildītājs

"Vecākiem ir jāseko līdzi saviem bērniem. Peldlīdzekļi, kas ir riņķi, bumbas, tos var izmantot tikai spēlēm, pat tikai tur, kur ir sekls ūdens. Un pieaugušo uzraudzībā."

Pētījumi rāda, ka bieži slīkst abi – gan slīkstošais, gan glābējs, tāpēc svarīgi ir nenonākt tiešā kontaktā ar slīkstošo, bet glābšanas gadījumā izmantot peldriņķi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm