Veselības ministrijas slimnīcu tīkla sakārtošanas plāns paredz, ka sarežģītāku manipulāciju un operāciju veikšanu turpmāk koncentrēs Rīgā un lielajās reģionālajās slimnīcās, kamēr mazākās ārstniecības iestādes vairumā gadījumu sniegs tādus medicīniskos pakalpojumus, ko var saņemt dienas stacionāros vai ambulatori. Visus smagā stāvoklī esošos pacientus pārvestu uz lielajām slimnīcām, taču, kā norāda Latvijas Slimnīcu biedrībā, naudas šādai pacientu transportēšanai nav.
"Ministrija ir izstrādājusi investīciju plānu līdz 2029. gadam, kur šis punkts vispār nav ietverts. Līdz ar to šo investīciju plānu neatbalsta ne Latvijas Veselības aprūpes darba devēju asociācija, ne arī slimnīcu biedrība. Jo, ja ir plānota koncentrēšana tikai lielajās slimnīcās, tad ir jādomā, kā tos pacientus tur nogādāt."
Tas nozīmē, ka slogs pieaugs vai nu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vai pašām slimnīcām, kurām būs jādomā, kā pacientus nogādāt pie speciālistiem. Turklāt mazie stacionāri pauž neapmierinātību, ka nauda šādu funkciju īstenošanai būtu – Eiropas fondu ietvaros turpmāko četru gadu laikā veselības infrastruktūrā plānots investēt 181 miljonu eiro, – taču lauvas tiesa līdzekļu nonāks pie lielajām ārstniecības iestādēm.
"Protams, ir nepieciešams lielajām slimnīcām, lai attīstītu šos pakalpojumus. Bet paralēli ir jādomā, kā šos slimniekus tur nogādāt, diemžēl šis punkts nav atrisināts. Un, ja mēs skatāmies šo investīciju sadali, tad reģioniem, kas ārstēja pusi Latvijas Covid-19 slimnieku, pienākas atveseļošanās fondā tikai 12%, tas nav pārāk prātīgi," pauda Kalējs.
Vienlaikus ar fondu naudas sadali neapmierinātas ir arī privātās ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar valsti, un tās veic valsts apmaksātus medicīniskos pakalpojumus. Kā norāda "Veselības centrs 4" un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds, privātais sektors šobrīd sniedz līdz pat trešdaļai dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu, vienlaikus investīcijām no fondiem tām atvēlēta pavisam niecīga daļa līdzekļu.
"Uz privātajām medicīnas iestādēm tiek attiecināta gandrīz vai mikroskopiska daļiņa, ir cerība, ka mēs varēsim dabūt kaut ko ļoti maz, saistītu ar pieejamības uzlabošanu. Tas mūs ļoti apbēdina, jo mēs darām tieši to pašu darbu, ko viņi – sniedzam valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Un mums likās, ka arī būtu tiesības saņemt kādu proporcionālu daļu no tā, kas pārsvarā tiek sadalīts valstij piederošām universitāšu slimnīcām."
Veselības ministrs tikmēr norāda, naudas sadale ir pareiza. Lielās un reģionālās slimnīcas bijušas nepieredzēti noslogotas visus pandēmijas gadus, jau veiktas dažādas investīcijas infekciju slimību apkarošanā, un tagad nauda nepieciešama citu pakalpojumu attīstīšanā.
"Tiešām šī lielākā daļa ir gan klīniskās universitātes slimnīcām, visvairāk trijām lielajām, kur tiek veikti milzīgi ieguldījumi, milzīga modernizācija. Savukārt pašvaldību slimnīcām finansējums būs, tas būs no citiem avotiem, no fonda plānošanas perioda, tur tas plānošanas darbs ir. Un jāsaka arī pašvaldības slimnīcas varēja kovida periodā pretendēt uz naudu no valsts budžeta."
Pavļuts norādīja, ka finansējums nākotnē tiks rasts arī privātajām sektoram veselības aprūpē, taču jārēķinās, ka tas būs mazāks nekā valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
