Traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu nodrošināšanu varētu uzticēt Stradiņa un Austrumu slimnīcai, kas ļautu nodrošināt kompleksu pieeju pacientu ārstēšanai. Reformas gan nesāksies tūlīt un uzreiz, saka veselības ministrs. Tam nepieciešamas plašākas diskusijas un konkrēts plāns.
Kāda būs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas nākotne? Pagaidām nav skaidrs. Veselības ministrija gatavo ziņojumu un sākusi diskusiju, aicinot attīstīt valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā Stradiņa un Austrumu slimnīcā.
Tā ir stratēģiska domāšana. Mēs nepieņemam lēmumu nekādā gadījumā, un tuvākajā laikā nebūs lēmums par pārprofilēšanu, pārdošanu. Tā ir vienkārši sadarbības tīkla sakārtošana. Jāskatās, kāds būs pārvaldības modelis. Šis jautājums neietekmēs ne darbiniekus, ne pacientus, tas vairāk dot stratēģiju pēc pieciem gadiem, cik nepieciešami speciālisti, kādām algām jābūt, kādām vadlīnijām.
Taču galvenā doma – kompleksā pieeja pacientu ārstēšanai abos Rīgas krastos! Lai to panāktu, vajadzīgs skaidrs redzējums arī no pārējām iesaistītām pusēm.
"Redzam, ka funkcijas dublējas, redzam, ka pacienti neapmierināti par konkrētu specifisku iestādi, jo ir pacienti, kuriem ir vairākas problēmas, bet tās nevar ārstēt. Šie ir jautājumi, ka universitātes klīnikā jābūt spēcīgai, uz vietas jābūt vairākiem traumatologiem," piebilst Abu Meri.
Vai diskusija vainagosies ar rezultātu, nav zināms, taču līdz šim šajā jautājumā nevedās, saka bijušais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs, eksprezidents Valdis Zatlers.
Līdzīgas sarunas notiek vismaz divdesmit piecus gadus, bet praktiski sasniegt labu rezultātu nav iespējams, jo tas esot ilgtermiņa projekts, kas nav īstenojams politiķa četru gadu vēlēšanu ciklā.
Tas princips ir pareizs. Bet diemžēl 25 gados nekas nav nekur pakustējies. Jo tas nav tik vienkārši. Mēs esam nokavējuši pareizos momentus. Kad būvējām "Stradiņu" uzņemšanu, tad bija jāintegrē iekšā, kādā veidā palīdzība tiks sniegta traumu slimniekiem. Tas moments nokavēts. Uzņemšana uzbūvēta, bet traumatoloģijas tur nav.
Taču lielākais jautājums, vai atradīsim traumatologus, ļoti zinošus speciālistus, kuri būtu gatavi vadīt šo procesu. Ja viņu nebūs, nonāksim pie slikta rezultāta. Pašlaik vārds "reformas" jau ir ieguvušas negatīvu pieskaņu, tāpēc izmaiņas būtu jāveic tad, ja ir zināmi konkrēti uzlabojumi pacientiem un mediķiem.
"Galvenais ir ārsti un ķirurgi, nevis, – ka mums ir gatavas ēkas. Un gatava infrastruktūra. Un lieli ieguldījumi pašu tehnoloģiju nopirkšanā. Tas nav tā, ka nopirkt tabletītes uz rītdienu. Tas ir daudz sarežģītāk," atklāj Zatlers.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā ik gadu tiek veikti teju 17 tūkstoši operāciju, un šādu apjomu, pēc slimnīcas vadības teiktā, nespējot nodrošināt neviena cita medicīnas iestāde Baltijas jūras reģionā, tāpēc slimnīcas kā neatkarīgas vienības saglabāšana ir būtiska.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca netiks slēgta, saka veselības ministrs, taču sarunas par iespējamām izmaiņām turpināsies.
Tikmēr slimnīcas vadība iepriekš pauda bažas par ministrijas ieceri mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā, taču šodien no plašāka komentāra atteicās.
Citu slimnīcu vadītāji norādījuši, ka šobrīd daudz neskaidrību, tāpēc par šo jautājumu paredzamas plašas diskusijas, jo pārsteidzīgi lēmumi par reorganizāciju draud samazināt pakalpojumu pieejamību pacientiem, potenciāli radot negatīvas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
