Slimnīcu biedrība brīdina: reforma var mazināt veselības pakalpojumu pieejamību reģionos
Latvijas Slimnīcu biedrība atbalsta pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, taču brīdina, ka pašreizējais slimnīcu reformas modelis var novest pie stacionāro pakalpojumu samazināšanas reģionos. Organizācija norāda, ka vairākām reģionālajām slimnīcām paredzēts mazāks finansējums, kas nākotnē varētu ietekmēt gan pakalpojumu pieejamību, gan personāla nodrošinājumu. Par nozares bažām TV3 raidījumā "900 sekundes" stāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka Slimnīcu biedrība nav pret reformu kā tādu. "Latvijas Slimnīcu biedrība nekad nav bijusi pret reformu. Tieši otrādi – mēs uzsveram, ka pārmaiņas ir nepieciešamas gan stacionāārajā, gan ambulatorajā aprūpē," sacīja Bērziņš.
Tomēr biedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredzēts pašreizējā reformas modelī. Pēc Bērziņa teiktā, vairāku reģionālo slimnīcu stacionārajai darbībai paredzētais finansējums samazināsies.
Kā piemēru viņš minēja Daugavpils reģionālo slimnīcu, kuras stacionāra finansējums, pēc biedrības aprēķiniem, saruks par 1,378 miljoniem eiro. Finansējuma samazinājums paredzēts arī Cēsu klīnikai, Ogres rajona slimnīcai un Bauskas slimnīcai.
"Veselības ministrs mēģina pateikt, ka kopumā finansējums nepazūd no nozares, un mēs to neapstrīdam. Bet mēs vēršam uzmanību uz to, ka stacionārajā sadaļā finansējums samazinās," skaidroja Bērziņš.
Pēc viņa teiktā, reforma paredz lielāku uzsvaru uz ambulatorajiem pakalpojumiem, ko Slimnīcu biedrība kopumā atbalsta. Taču organizācija uzskata, ka nevar automātiski pieņemt, ka tas samazinās nepieciešamību pēc ārstēšanas slimnīcās.
"Uzreiz cerēt, ka, novirzot finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem, samazināsies vajadzība pēc stacionārajiem pakalpojumiem, diez vai tas tā notiks," sacīja biedrības vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka ieguvējas no plānotās pārdales galvenokārt būtu lielākās slimnīcas Rīgā. "Tas nozīmē, ka finansējums no reģioniem pāriet uz Rīgu," uzskata Bērziņš.
Slimnīcu biedrība prognozē, ka daļai slimnīcu var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus. Kā piemēru viņš minēja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības publiski pausto ieceri pārskatīt atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanu.
Bērziņš gan uzsvēra, ka šobrīd vēl nav iespējams precīzi pateikt, kādus lēmumus pieņems katra slimnīca. "Katrs reaģēs nedaudz citādāk. Būs jāmeklē veidi, kā pārstrukturēt darbu un ietaupīt," viņš sacīja.
Pēc viņa domām, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka reforma nerisina medicīnas personāla trūkumu. "Mēs neredzam idejas, kā piesaistīt personālu, kā nodrošināt to, ka cilvēki pēc studijām kļūst par ārstiem un strādā nozarē," norādīja Bērziņš.
Runājot par risinājumiem, viņš aicināja valsti un nozari vairāk balstīties datos un meklēt kompromisus. "Sēžamies pie tā galda un kopā meklējam risinājumu," teica Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
