Smiltenes novads sāk cīņu ar latvāņiem – par katru atbrīvoto hektāru maksās 100 eiro

Smiltenes novada pašvaldībā norāda, ja nesāks aktīvāku cīņu pret invazīvo latvāni, tas var sākt apdraudēt pat unikālas dabas vērtības. Tā, piemeram, pirms dažiem gadiem latvāņi jau bija savairojušies pie Raunas Staburaga – vienīgā šāda veida šūnakmens veidojuma Latvjā.

Dažu gadu laikā, aktīvi pret latvāni cīnoties, no staburaga apkārtnes gan invazīvo augu izdevies izskaust. To gan nevar teikt par citām vietām Smiltenes novadā, tur kopumā apzināti teju 300 hektāri latvāņu pārņemtu teritoriju.

Šis ir pašvaldības īpašums un šeit tagad pašvaldība arī cīnīsies ar latvāņiem. Arī pašas pašvaldības zemi apsēduši latvāņi. Iepriekš jau mēģinājusi tos pļaut, lauzt nost ziedkopas, taču tam nav bijis jūtams rezultāts. Tādēļ šogad lemts sākt pret tiem cīnīties ar indēšanu – Drustu pagastā vien ķimikālijas iepirktas 10 hektāru platībai.

"Viņš ir maziņš un tagad ir īstais laiks viņu indēt, jo efektīvāk viņš iznīcināsies šajā laikā. Tā inde strādā caur lapām un šis ir labākais laiks, kad caur lapām tas viss iesūcas un viņš aiziet bojā vieglāk. (TV3: Viņš pats arī nav tik spēcīgs?) Jā, tikko pavasarī pamodies," skaidro Drustu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sīmanis.

Tomēr cīņa ar latvāni, ja to dara tikai pašvaldības zemē, ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo invazīvā auga sēklām, robežas nepastāv. Tādēļ Smiltene lēmusi motivēt arī iedzīvotājus sev piederošās teritorijas no šiem svešzemju augiem atbrīvot, par katru no latvāņiem atkaroto hektāru šogad maksājot 100 eiro.

"Sarosīties lika tas, ka jūtam, ka ar viņu ir ļoti grūti cīnīties. Un, lai viņu iznīcinātu ir jāstrādā kopā visiem, gan kaimiņiem, un tāpēc arī pašvaldība lēma piešķirt šo atbalstu latvāņu apkarošanai. Tiks veikta pārbaude šajos īpašumos un, ja nebūs neviena latvāņa ziedkopa, tas nozīmē, ka šājā sezonā latvānis ir ticis apkarots un tad attiecīgi arī šis naudas atbalsts tiks samaksāts," norāda Smiltenes novada vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina.

Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD), kura paspārnē jau gadiem notiek visas Latvijas cīņa pret latvāni, gan atzīst – ar tā apkarošanas nesokas tik labi, kā vēlētos. Oficiālie dati rāda, ka tas ieperinājies vairāk nekā 11 000 hektāru platībā, realitātē – vēl lielākās teritorijās. Un lai gan virkne pašvaldību jau gadiem pret to aktīvi cīnās, sekmīgi tas izdevies vien retajam.

"Atsevišķās vietās, atsevišķos pagastos, mēs redzam, ka tiešām situācija ir uzlabojusies, ka tur ir mazāk tie latvāņi., bet tā kopumā par valsti es neņemos apgalvot, ka tas tā ir," saka VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Vienlaikus dienestās novēro, ka vēlme cīnīties pret invazīvo augu turpina piaugt, kā no pašvaldībām, tā privātpersonām. Retie piemēri liecina, ka iznīdēt latvāni var – tad gan tam jāpiet kompleksi, vienlaikus izmantojot dažādas metodes.

"Vai nu pļaujot, vai izdurot, ja ir neliels daudzums, varbūt aitas var izmantot, kā noganīšanas līdzekli. Bet galvenais ir, ka visi kaimiņi, kam ir, sāk vienlaicīgi vienā sezonā sāk apkarot, lai šīs sēklas no viena īpašuma nepāriet uz otru un atkal neradītu postu," teic VAAD Augu karantīnas departamenta direktore.

Vienlaikus dienestā atgādina, apkarojot latvāņus, jābūt īpaši piesardzīgiem. Apdegumus var gūt arī pavasarī, kad tie vēl ir gaužām mazi.