Baltijas jūrā no robežsargu kuģa nogādāta roņu dāma Sniegpulkstenīte, kura dzimusi nebrīvē, Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Pie dzīvnieka kakla pielīmēta GPS ierīce, kas ļaus zinātniekiem izsekot viņas gaitām. Tas arī ir galvenais mērķis, kādēļ šo roni nogādā savvaļā – lai pētītu datus par tā paradumiem, spējām pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vēsta TV3 Ziņas.
Robežsardzes patruļkuģis "Rānda" būvēts 2007. gadā Igaunijā un ikdienā patrulē Ventspils apkārtnē, pārbaudot peldlīdzekļu vadītāju dokumentus, bet šodien tam ir īpaša misija – nogādāt jūrā roni.
Roņu dāma dzimusi šogad, 27. janvārī, nebrīvē, Rīgas zoodārzā. Tagad, sasniedzot teju 40 kilogramu svaru, tai laiks doties patstāvīgā dzīvē, jūrā. Ventspilī, pie robežsardzes kuģu piestātnes, īpašo viesi gaida Ventspils skolēni, kuri piedalījušies konkursā par vārda izvēli. Uzvarēja skolnieces Alises izdomātais vārds – Sniegpulkstenīte.
Alīna Pētersone
Sniegpulkstenītes krustmāte
"Šādu vārdu izdomāju, jo ronīte piedzima pavasarī un ir balta un pūkaina!"
Lielais troksnis un uzmanība Sniegpulkstenītei nepatīk – viņa slēpj purniņu būra stūrī.
Pat nebrīvē dzimušie roņi no cilvēkiem izvairās, turklāt jau piedzimstot instinktīvi prot medīt zivis. Tādēļ nav bažu, ka, nokļūstot jūrā, dzīvnieks neprastu parūpēties par pārtiku. Baltijas jūrā mīt ap 30 000 roņu, zvejnieki ir nikni, ka roņi izēd to tīklus. Taču uz kopējā fona Sniegpulkstenītei ir īpaša, zinātniskā misija, par ko liecina pie viņas kažoka pielīmētā GPS ierīce.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Māris Lielkalns
Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis
"Šajā gadījumā mēs ar raidītājiem varam izsekot, kur viņa ceļo, vai var izdzīvot, iemācīties, ja ronis ir bijis nebrīvē. Pagājušie pirms diviem gadiem veiktie roņu pētījumi visi pierādīja, ka viņš ceļo pa jūru, var izdzīvot!"
Kuģis dodas jūrā, lai 15 kilometrus no krasta atbrīvotu dzīvnieku. Tas ir pietiekami tālu, lai tas varētu droši uzsākt patstāvīgu dzīvi. Prom no kņadas Sniegpulkstenīte nomierinās, un tā vien šķiet – izbauda braucienu, nevarot sagaidīt, kad tiks ārā.
Ceļš aizņem stundu, līdz tam kuģa kapteinis izrāda peldlīdzekli – te motoru telpa, kur pamatīgs troksnis. Tikmēr jau esam sasnieguši vietu, kur roni laist ūdenī. Lai labāk šo procesu novērotu, sēžamies gumijas ātrlaivā.
"GPS dati rāda, ka iepriekš jūrā palaistie roņi iedzīvojušies labi, daži pat aizpeldējuši līdz Dānijai un Igaunijai. Nākamā gada maijā Sniegpulkstenīte mainīs kažoku, GPS raidītājs līdz ar veco spalvu nogrims ūdenī, un tālākās roņu dāmas gaitas jau vairs būs tikai viņas personiskā darīšana," stāsta kuģa kapteinis Ivars Gaiķis.
