Sociālās korekcijas iestādes Latvijā joprojām nav. Ko iesākt ar noziedzīgiem pusaudžiem?

Traģēdija Jūrmalā izgaismoja problēmu, ko valsts jau vairākus gadus ignorējusi. Ko iesākt ar bērniem, kuri pastrādājuši smagus noziegumus, bet vēl nav sasnieguši kriminālatbildības vecumu? Izskanējušas versijas mainīt vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, taču eksperti atzīst, ka tas nerisinās pašu problēmu.

"Mēs runājam par bērniem, mums nevajadzētu bērnus apzīmogot kā noziedzniekus sākot no 9, 10, 11 gadiem, mums ir svarīgi novērst pārkāpumus," uzsver Saeimas juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Valsts probācijas dienests aizvadītājā gadā strādāja ar 13 bērniem, kuriem tiesa par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem – laupīšanu, zagšanu, narkotiku apriti, seksuālu vardarbību – bija piemērojusi probācijas novērošanu.

"Lielākā daļa no viņiem ir ar ļoti smagām, ielaistām problēmām, ar neuzticēšanos pieaugušajiem. Mūsu speciālisti, kuri ikdienā vada šo klientu lietas, saka – paiet divi trīs mēneši, kamēr vispār sāk izveidoties saruna, jo viņi sēž vienkārši, nerunā, nekomunicē. Un laiks paiet, kamēr šīs uzticības pilnās attiecības tiek uzbūvētas," skaidro Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius.

Pirms diviem gadiem likvidētās sociālās korekcijas iestādes "Naukšēni" vietā šobrīd Latvijā ir vakuums. Jaunas, modernas, uz atbalstu nevis sodīšanu vērstas iestādes izvedi riska pusaudžiem uzticēts veidot Tieslietu ministrijai. Taču šādas terapeitiskās mājas ieceri tikai nākammēnes varētu apspriest valdībā. Turklāt jaunā slēgtā tipa ēka, kur bērni ar antisociālu uzvedību varētu uzturēties līdz aptuveni diviem gadiem, vēl būtu arī jāuzceļ.

"Mēs nevaram ielikt jebkādā aizslēgtā tipa bērnu dārzā šos te bērnus, pateikt, ka gulēs pa sešiem vienā istabiņā kopā, aizslēgt durvis uz nakti un cerēt, ka šādā veidā notiks kaut kāda pozitīva korekcija. Ar to es gribu iezīmēt, ka – jā, mums stāv priekšā būvniecības process," stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Anda Smiltēna.

Satraukumu par to, ka jau šobrīd iestādes nezina, ko iesākt ar augsta riska pusaudžiem, pauda Rīgas bāriņtiesa, minot vēl nesenu gadījumu.

"Bērnu laiž ārā no Cēsu pāraudzināšanas iestādes, vecāki viņu redzēt negrib – atsakās, pats bērns arī negrib uz mājām. Atliek pieņemt mūsu lēmumu, un mums ir jādomā, kur to bērnu likt? Un mēs to bērnu, varat iedomāties, ar visām viņa problēmām aizvedam uz bērnu un jauniešu centru "Apīte". Par kādu bērnu drošību tur var būt runa? Man nav, ko piebilst, jo šobrīd tā situācija ir vienkārši kritiska," problēmu ieskicē Rīgas bāriņtiesas pārstāve Arta Paegle.

Arī Valsts policija pauda bažas, ka mazgadīgie, kuri pastrādājuši noziegumus, turpina uzturēties brīvībā.

"Līdz terapeitiskās mājās izveidei varētu piedāvāt izvērtēt iespēju šādu bērnu, kas ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, uz laiku ievietot, piemēram, Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu veselības centrā. Speciālisti spētu novērtēt viņu psihisko stāvokli un konstatēt, vai bērna atrašanās sabiedrībā ir pieļaujama un nerada apdraudējumu citiem un sev pašam," vienu no iespējamajiem pagaidu risinājumiem min Valsts policijas pārstāve Agita Ozola.

Ņemot vērā, ka terapeitiskās mājas izveide prasīs vēl ilgu laiku, it īpaši, ja tā vēl jābūvē, Juridiskās komisijas vadītājs Tieslietu ministrijai uzdeva mēneša laikā nākt klajā ar ideju, kā situāciju risināt straujāk.