Latvijai būtu nepieciešami gadu desmiti, lai sasniegtu tādu līmeni bumbu patvertņu drošības ziņā, kāds ir Somijā. Turklāt svarīgi patvertnēm ikdienā rast reālu lietojumu – tā uzsver Somijas civilās aizsardzības speciāliste, kas šajās dienās uzstājas drošības konferencē Rīgā. Kāda ir reālā situācija Latvijā, un ko varam darīt lietas labā?
Baltijas drošības konferencē Rīgā pulcējušies eksperti no Eiropas, un viens no svarīgākajiem sarunu tematiem ir patvertnes, kuras iedzīvotāji varētu izmantot militāra vai kāda cita apdraudējuma laikā. Somija šajā ziņā ir pirmrindniece – šīs valsts patvertnes vakardienas vizītē apskatīja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Somijā ir 5,6 miljoni iedzīvotāju, un patvertnēs vieta ir 4,8 miljoniem cilvēku. Katram cilvēkam, kas dzīvo pilsētās, urbānā vidē, ir vieta patvertnē, saka civilās aizsardzības speciāliste, kas Rīgā uzstājās ar lekciju par šo tēmu. Viena no galvenajām atziņām: šīm telpām jābūt viegli pieejamām un ar izmantošanas jēgu ikdienā, pretējā gadījumā tās laika gaitā paliktu novārtā.
Anja Atsinki
Somijas civilās aizsardzības speciāliste
"Katrai patvertnei ir sava funkcija normālai izmantošanai ikdienā. Piemēram, lielie bunkuri kalpo kā sporta halles vai auto stāvvietas, vai pat kā baseini! Mazās patvertnes, kas atrodas dzīvojamajās ēkās, tās parasti ir kā noliktavas tiem cilvēkiem, kas ēkā dzīvo."
Diemžēl Latvijā patvertņu jautājumam nopietni valsts sāka pieiet tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atklājās teju vai katastrofāla aina. Palikušas tikai nedaudz patvertnes no padomju laikiem, jāsāk pielāgot esošā infrastruktūra. Somijas eksperte atzīst – lai izveidotu efektīvu patvertņu infrastruktūru, nepieciešami gadu desmiti.
Anja Atsinki
Somijas civilās aizsardzības speciāliste
"Somijā mēs sākām būvēt patvertnes 1930. gados. Moderno patvertņu ēra sākās 1970. gadu sākumā. [Jaut: Tātad mums ir ilgs ceļš ejams?] Jā, tas ir garš ceļš, bet jums tas ir jāveic. Nav labākas dienas kā šodiena, jo vakardiena jau ir pagājusi."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apsekojis visas valsts un pašvaldību ēkas, kurās ir pagraba vai pazemes stāva daļa. Darāmā vēl ir ļoti daudz, bet labā ziņa – daudzus ēku pagrabus var pielāgot, lai tie būtu droši izmantojami kā patvertnes.
Mārtiņš Baltmanis
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks
"No visiem gandrīz 5000 objektiem gandrīz 1600 ir tādi, kas atbilst vai daļēji atbilst mūsu vadlīnijām (..) Pagrabs, ja skatāmies uz Ukrainas pieredzes, ir drošāk nekā, piemēram, esam atklātā ēkā."
Un nepietiek tikai ar tukšu pagrabu, patvertnes telpu nepieciešams īpaši pielāgot.
Mārtiņš Baltmanis
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks
"Ir iniciatīva, lai mēs uzlabotu šīs vietas, ieliktu iekšā tādas iztrūkstošas lietas, kas būtu vajadzīgas. Piemēram, vietu, kur sēdēt, internetu, vai tas ir pagrabstāvs, bet durvis ir no koka, tās vajadzētu aizstāt ar metāla durvīm, hermētiskas."
Patvertnes var tikt izveidotas arī pazemes autostāvvietās, tuneļos un citās vietās, uzsver dienestā – lai gatavotos X stundai, gribot negribot jāmeklē radoša pieeja, jo amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka Latvijas valstij nav ne finansējuma, ne plānu būvēt vērienīgas patvertnes kā atsevišķus objektus.
