Pretgaisa aizsardzība līdz šim bijis viens no Latvijas armijas vājajiem posmiem – mūsu bruņoto spēku rīcībā ir vien tuvā rādiusa "RBS 70 un "Stinger" sistēmas, kuras mērķi spēj iznīcināt, ja tas ir pietuvojies aptuveni piecu kilometru attālumā. Taču jau nesalīdzināmi dārgākās tālākas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas mēs joprojām neesam spējuši atļauties. Tagad vienu šādu raķešu bateriju Latvijā nogādāt gan apņēmušies NATO sabiedrotie no Spānijas.
"Protams, tas dod iespēju aizsargāt gan bruņotos spēkus, gan civilo infrastruktūru daudz labāk. Tas, kas pašlaik nav oficiāli apstiprināts, kad varētu šīs sistēmas nogādāt Latvijā, tas patlaban nav zināms, bet katrā ziņā mēs uzturam kontaktus ar Spānijas pusi un gatavojam visus nepieciešamos tehniskos jautājumus."
Iepriekš izskanējis, ka sistēmu, kura vienlaikus var iznīcināt vairākus desmitus mērķus gaisā, varētu izvietot ne pārāk tālu no galvaspilsētas. Ja vienu šādu raķešu iekārtu izvietotu, piemēram, Ādažos, tās radari spētu aptvert visu valsts centrālo daļu, kā arī lielu daļu Rīgas jūras līča piekrastes. Tikmēr efektīvi iznīcināt lidmašīnas, helikopterus, spārnotās raķetes vai bezpilota lidaparātus, NASAMS spēj, atkarībā gan no raķešu veida, bet aptuveni 30 kilometru rādiusā – tātad viena sistēma spētu pasargāt visu Pierīgu. Vienlaikus NASAM samērā ātri var pārvietot uz jebkuru citu vietu Latvijā.
"Kāpēc tas ir svarīgi, jo mums līdz šim nav bijušas vidējas distances pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpēc mums būs radars, kurš varēs redzēt tālāk, ir raķetes, kuras varēs lidot gan augstāk, gan tālāk. Tātad uz tādiem attālumiem, kur Latvija ar saviem spēkiem pagaidām nevarētu to darīt."
Rajevs gan norāda – viena pretgaisa aizsardzības sistēma nekādā gadījumā neļauj runāt par pilnvērtīgu mūsu debesu aizsardzību – tad nepieciešamas vairākas šādas iekārtas, arī tālās distances, tāpat kaujas lidaparāti, kuru izmaksas Latvijai nav panesamas. Taču, lai sargātu svarīgākos infrastruktūras objektus, novērstu desantēšanos un cita veida uzbrukumus no gaisa, ar vienu sistēmu sākumam pietiek.
"Pilnvērtīgu gaisa telpas kontroli un aizsardzību, protams, mēs nevarēsim atļauties. Galvenais ir tas, ka spāņi pastiprina mūsu bruņotos spēkus tieši ar to, kā mums nav. Mēs, protams, esam ļoti pateicīgi visām valstīm par vēl vienu kājinieku rotu vai bataljonu, kājnieku balaljoni ir mums pašiem. Šīs ir tā sistēma, kuras mums vispār nav, tāpēc tās izvietošana šeit ir ļoti svarīga," skaidro Rajevs.
Aizsardzības ministrijā gan norāda, ņemot vērā, ka pakāpeniski pieaugs valsts aizsardzības budžets, vienu vidējās distances pretgaisa aizsardzības sistēmu plānojam iegādāties arī paši. Vienlaikus jau tagad esot skaidrs, ka iegūt šādu bruņojumu mēs varētu ne ātrāk kā 2025. gadā.
"Skatoties, kas kopumā militārajā tirgū tagad notiek, mums ir jārēķinās, ka jebkuras piegādes pašlaik varētu būt daudz ilgākā periodā, nekā tas bija pirms kara Ukrainā," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Aizsardzības ministrijā arī atklāj, – minimālais sistēmas komplekts maksājot ap 150 miljoniem eiro – tā ir piektā daļa šā gada mūsu kopējā aizsardzības budžeta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
