Sprindžuks: Būs jāmeklē risinājumi novadu reformā pieļautajām kļūdām
Pašvaldības uzraugošais ministrs Māris Sprindžuks brīdināja daļu parlamentāriešu, ka valstij nāksies labot novadu reformā pieļautās kļūdas, proti, politiķu tirgošanās noveda pie tādu pašvaldību izveides, kuru pastāvēšanai nebija nekāda sociālekonomiska pamata, un tādēļ jau tagad daudzas no tām nīkuļo, vēsta TV3 Ziņas. Piesauktie novadi gan par šādu ministra komentāru ir neizpratnē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) parlamentāriešiem 4. septembrī lūdza pagarināt termiņu, kurā tiktu rasti risinājumi Varakļānu un Garkalnes teritoriālajai piederībai, taču diskusijas noveda arī pie sarunas par to, kādus rezultātus līdz šim sniegusi pirms diviem gadiem ieviestā novadu reforma. Pašvaldību ministrs bija kritisks – viņaprāt, vislabākais variants bija VARAM piedāvātais 35 novadu modelis, taču politiķu tirgošanās dēļ karte pārzīmēta bez īpaši loģiska pamatojuma, tādēļ daudzām pašvaldībām joprojām esot dažāda rakstura grūtības.
"Šobrīd tādi Līvāni nevar atļauties policiju. Vienkārši nevar atļauties. Arī Valka – nu tur ir švaki. Viņi ir ekonomiski dzīvot nespējīgi ar visu izlīdzināšanas [fondu], viņi vienalga aizņemas budžeta vadības aizņēmumus, viņi nevar izvilkt autonomās funkcijas."
Piesaukto novadu vadība gan par šādu ministra vērtējumu ir šokā. Piemēram, Līvānu mērs saka, ka šobrīd viņš aktīvi piedaloties diskusijās, lai panāktu, ka pašvaldības policijas darbs novados būtu regulēts, balstoties uz jēdzīgi izstrādātām vadlīnijām, taču viņš neesot teicis, ka novads to nevar atļauties.
"Tur ir tādi nosacījumi, kuri šobrīd izbrīnu rada ne tikai man, vai Latvijas pašvaldību savienība (LPS) sarunās, bet arī Iekšlietu ministrija saprot, kas būs nepieciešams pašvaldībām: saistības gan finansiālās, gan arī – lai nodrošinātu ar speciālistiem šo darbību. Līvāniem nekādu problēmu nav ne par pašvaldības policijas nodrošināšanu, ne par pārējo funkciju veikšanu."
Līdzīgi arī Valkā skaidro, ka budžeta vadības aizņēmumi vēl nenozīmējot finansiālas grūtības.
"Es tam gluži negribētu piekrist, jo arī no valdības puses bieži vien šie maksājumi kavējas, un, lai mēs nepaliktu bez naudas, šo naudu rezervējam, bet tas nenozīmē, ka mēs viņu izmantojam, mēs rezervējam gadījumam, lai nepaliktu bez naudas, un tās ir divas dažādas lietas."
Pats ministrs sarunā ar TV3 Ziņām vēlāk no komisijā teiktā neatkāpās, taču skaidroja, ka viņa pārmetumi bija veltīti nevis vietvarām, bet gan reformas ieviešanas gaitai un politiķiem, kuri, viņaprāt, izveidojuši daudzas nejēdzīgas teritorijas. Piemēram, vairākas lielās pilsētas atstātas atrautas no apkārtējiem novadiem.
"Kaut vai skolu tīkls – mēs to sākam tagad risināt pēc tam, kad novadu reforma ir bijusi. Teiksim, Rēzeknei vai Daugavpilij, ja tu skaties pilsētas robežās, tad skolu tīkls daudzmaz ir sakārtots, bet, ja tu paskaties to novadu, kas ir riņķī – tur ir ļoti lielas problēmas. Mēs, politiķi, skatāmies joprojām dimensijā – kā to karti smukāk sazīmēt, nevis sasaistīt izveidi šo pašvaldību ar konkrētu iedzīvotājiem vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanu," skaidroja Sprindžuks.
Pilnvērtīgs pašvaldību ministrijas starpziņojums par līdzšinējiem reformas rezultātiem gaidāms nākamgad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
