Starptautiskā pētījumā augsti novērtētas Latvijas skolēnu datorprasmes, tomēr iezīmējas arī problēmas

Rīgas 25. vidusksolas septītklasniekiem šodien datorikas stundas tēma ir ekselis. Skolēni vērtē – šīs programmatūras lietošana tiem nešķiet sarežģīta. Tāpat kopumā datorika neesot starp grūtākajiem priekšmetiem, jo dažādas viedierīces un tehnoloģijas esot to ikdiena.

"Man liekas, ka man ir diezgan labas [sekmes]. Man arī liekas, tas ir atkarīgs, cik daudz mājās lieto datoru, ja mazāk lieto, tad loģiski arī mazāk zinās un varbūt ies grūtāk arī skolā ar to datoriku," saka skolniece Kristiāna.

"Man pagājušogad veicās diezgan slikti, bet tagad ir diezgan labi. Man arī attiecības ar skolotāju ir uzlabojušās un viss tas. (TV3: Bet vispār datorika, kā mācību priekšmets, tev liekas ir starp vieglajiem vai grūtajiem?) Man liekas, ka vieglajiem, it kā. Ir arī tēmas, kas ir grūtas, bet šī pagaidām ir viegla," stāsta Paula.

Arī starptautiskā pētījumā, kurā dalību ņēma vairāk nekā 30 valstu 8. klašu skolēni, secināts, ka Latvijā bērni ar datoriem apieties prot visai labi.

Mūsu skolēni pētījumā uzrādīja augsto septīto vietu un to vidējais sniegums punktu izteiksmē būtiski neatšķiras no pārējām top 10 valstīm. Skolēnus vērtēja, tiem pildot dažādus testus – tiem bija jāvāc informāciju, jāspēj to apstrādāt, veidojot arī prezentācijas, tāpat bijuši arī sarežģītāki uzdevumu, jau ar programmēšanas elementiem.

Pētnieki gan atzīst, lai gan Latvijas vidējais sniegums ir vērtējams, kā labs – aplūkojot kopējo bildi, situācija tik izcila gan vairs neesot.

"37% skolēnu datorprasmes ir vērtējamas zemākas par kompeteneces līmeni. Tas nozīmē, ka ļoti daudz Latvijā ir skolēnu, kuri māk izdarīt pamata darbības ar datoriem, bet mums akūti pietrūkst augstā līmeņa prasmju. Šādu skolēnu visās pētījuma dalībvalstīs ir ļoti maz – Latvijā tie ir tikai daži procenti," norāda pētījuma vadītāja Latvijā un LU Izglītības pētniecības institūta pētniece Olga Pole.

Proti, tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā ir milzīga atšķirība starp dāžadu skolēnu prasmēm. Šīs gan esot problēmā arī citviet.

"Tā kā mums ir ļoti jādomā, kā pacelt šos zemā līmeņa skolēnus vismaz  līdz 2. līmenim, kas ir vidējais rādītājs. Bet noteikti nevar aizmirst arī par šo augšējo līmeni – mums ir jādomā arī par šo datorprasmju skolēnu eliti un jācenšās kāpināt arī augstākā līmeņa prasmes skolēniem," stāsta Pole.

Kā to visu paveikt? Izglītības ministrijā saka – plāns ir. Turpinās darbs pie tehniskā nodrošinājuma skolās, gan arī metodiskajiem materiāliem un pedagogu kompetences celšanas.

"Gan noteikti arī infrastruktūras uzlabojums un datoru pieejamība katrā skolā gan bērniem, gan skolotājiem. Un vēl viens būtisks aspekts, ko mēs esam sapratuši, ka ir problēma – interneta pieejamība visās pašvaldībās. Diemžēl šobrīd tā ir ļoti dažāda," pauž Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra p.i. Inita Juhņēviča.

Vienlaikus pētījums iezīmējis vēl ko – pretēji situācijai darba tirgū, skolnieces izrādījušas labākas datorprasmes par zēniem. Un eksperti uzskata, arī par šo ir vairāk jādomā, jo tas liecina, ka meitenēm interese par Informācīju tehnoloģijām ir, taču kādā posmā tas viss pazūd.

"Tas, kas tiek novērots, ka ap 15, 16 gadiem interese strauji samazinās. Tāpēc mums ir svarīgi, kas notiek šajā starpposmā. Un es domāju, ka atbildība ir jāuzņemās gan skolotājiem. Un kopumā vairāk vajadzētu sievietēm, kuras jau strādā IKT jomā, stāstīt, rādīt un ļaut piedzīvot profesiju, jo mums visiem ir daudz un dažādi stereotipi," saka Rīgas Tehniskās Universitātes Rīgas biznesa skolas projektu vadītāja Linda Sinka.

Aplēses liecina, ka šobrīd vien katrs piektais informācijas tehnoloģiju nozarē nodarbinātais ir sieviete. Izglītības ministrija arī savos politiskajos mērķos esot noteikusi sieviešu īpatsvaru IT nozarē līdz 2027. gadam palielināt.