Suņi tiek izglābti no nežēlīgiem apstākļiem, bet nonāk izsolē. Dzīvnieku aizstāvji: "Tas ir absurds!"

Uzņemtajos kadros redzami vairāki desmiti novārguši Aļaskas malamuta šķirnes suņi, kuri ilgstoši turēti nepiemērotos apstākļos. Oktobra sākumā dzīvnieki tika izņemti no cietsirdīgiem turēšanas apstākļiem un nonāca patversmēs.

"Normatīvie akti nosaka šādu kārtību. Lai sākotnēji dzīvnieki nonāk patversmē, mūsu aicinājums, ka patversme nopērk par relatīvi zemāku cenu, un tālāk rīkojas pēc saviem ieskatiem," norāda Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Nebars.

Patversmēs suņi saņem nepieciešamo ārstēšanu, un tiek strādāts pie to socializācijas. Bet pirms dzīvnieku nodošanas jaunajiem saimniekiem tiks izvērtēts, vai potenciālie saimnieki spēs par tiem pienācīgi parūpēties. Tā raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Savukārt ja kāda patversme nolemj suņus neiegādāties, tie nonāk publiskajā izsolē. Tieši tā noticis arī šoreiz. 11 suņi tiek izsolīti, un izšķirošais faktors ir nevis potenciālā saimnieka spēja uzņemties atbildību par dzīvnieku, bet gan – maka biezums.

Jautāts, pēc kādiem kritērijiem vērtēsiet, vai potenciālās mājas ir labākās konkrētam dzīvniekam, Nebars saka: "Aģentūrai nav kompetences vērtēt suņu jaunos īpašniekus. Mums nav ne tiesību, ne mehānisma vērtēt saimniekus. Laimīgais ieguvējs būs tas, kas nosolīs augstāko cenu."

"Tikai cena. Tas ir absurds! Ja patversmes izvērtē, vai vari, vai ir resurss. Turklāt šie dzīvnieki nav lutināti, nav mājas dzīvnieki. Ir veselības problēmas. Tas ir liels izvērtējums, kurš var to dzīvnieku pēc tam atļauties. Nevis vienkārši kā gaļa veikalā. Iegādāties par gaļas cenu," sašutumu pauž "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas" vadītāja Astrīda Kārkliņa.

Dzīvnieku aizstāvji asi kritizē kārtību, kas ļauj valsts konfiscētus dzīvniekus pārdot publiskās izsolēs. Dzīvnieks nav manta. Civillikumā tas nostiprināts. Taču šī situācija parādot, ka reālajā dzīvē jaunais princips joprojām saduras ar veco kārtību.

"Skaidrs, ka būtu jāņem dzīvnieka labturība. Ir grozījumi. Ka tam, kur dzīvnieks nonāk, jābūt primāri svarīgākam nekā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums," vērš uzmanību iniciatīvas "Dzīvnieks nav manta" autore Marta Mackeviča.

"Kāpēc bija jāglābj, jāizņem no vienas vietas, lai jebkurš varētu iegādāties un turēt līdzīgos apstākļos? Turklāt pārdot nesterilizētus," uzsver "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas" vadītāja.

Un te sākas institucionālais pingpongs. Lai noskaidrotu, kuras iestādes kompetencē ir attiecīgā regulējuma pilnveidošana, TV3 Ziņas vērsās Tieslietu ministrijā un Zemkopības ministrijā. Abas iestādes norādīja uz Iekšlietu ministrijas atbildību, jo tās kompetencē ir noteikumi par izņemto mantu. Turklāt Nodrošinājuma valsts aģentūra ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Taču Iekšlietu ministrija atteicās šodien sniegt komentāru.