Talsos pāršķeltais dambis izgaismo plašāku problēmu. Daudzas hidrobūves netiek uzraudzītas
Talsu novada Dursupē sabrukušais dambis izgaismo problēmu hidrotehnisko būvju uzraudzībā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti norāda, ka Latvijā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku radītu upju šķēršļu, no kuriem daudzi netiek regulāri tehniski pārbaudīti. Un tas rada risku, ka bez stingrākas uzraudzības līdzīgi negadījumi var atkārtoties arī citviet Latvijā.
Aizsprostu pārrāvumi, kādu šonedēļ piedzīvojām Talsu pusē, var atkārtoties! Tā uzsver LVĢMC eksperti, vēršot uzmanību, ka Latvijā šādu hidrobūvju uzraudzība nav sakārtota.
Šobrīd vismaz publiski zināms tikai par atsevišķām pašvaldībām, kuras šādu būvju drošumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Labais piemērs ir Alūksnes novads. Vietvara pirms trim gadiem nojauca kādas slūžas, kas ik gadu veicināja plūdu risku un radīja bažas par sabrukšanu.
Mēs jau laicīgi konstatējām, ka šai hidrobūvei, kas atrodas zem valsts ceļa nemaz nav īpašnieka un piederības. Konstatējām, ka slūžas jau ir avārijas stāvoklī un tad bija jāizvērtē šī vajadzība un nepieciešamība. Skaidrs, ka mēs konstatējām, ka ir šie plūdu draudi uz leju esošajiem īpašumiem, kā arī šim ceļam un tad bija jāpieņem šis lēmums par slūžu aizvaru izņemšanu, lai šos draudus mazinātu.
Tomēr citviet Latvijā šādu potenciāli bīstamu objektu netrūkst, saka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts Jānis Šīre. Centra hidroloģijas speciālisti jau vairākus gadus apseko upes un secinājuši, ka Latvijā ir vairāk nekā 1500 cilvēka radītu upju šķēršļu – hidroelektrostaciju aizsprosti, vēsturiskie dzirnavu dambji, slūžas un citi veidojumi. Liela daļa no tiem netiek pienācīgi apsaimniekoti un regulāri tehniski pārbaudīti.
Kaut cik regulētas ir tikai hidroelektrostacijas. Tur ir ūdens resursu lietošanas atļauja, tur ir drošuma programmas, tur ir šo dambju tehniskie apsekojumi un citas lietas. Lielākā daļa pārējo būvju nav faktiski nekādā veidā reģistrētas vai tur nav noteikti ne atbildīgie, ne citi aspekti, attiecībā arī uz drošumu vērtēti.
Tāpēc viņš saka – daudzi šie objekti šobrīd atrodas sava veida pelēkajā zonā un ir kā bumba ar laika degli, kas var nodarīt būtisku kaitējumu ne tikai infrastruktūrai, bet arī videi.
Tās sekas bieži vien ir smagas. Cieš ne tikai infrastruktūra, ceļi, tilti, slūžas. Bet ir plaša ekoloģiskā ietekme. Šie dambji ilgu gadu desmitu laikā ir uzkrājuši sedimentus, kā rezultātā pa upes gultni tiek aizskaloti tūkstošiem tonnu dažādu materiālu, kas būtībā šo ekosistēmu pārveido līdz nepazīšanai.
Tāpēc eksperti aicina izveidot vienotu hidrotehnisko būvju un upju šķēršļu uzskaites un uzraudzības sistēmu, nosakot obligātu reģistrāciju, skaidru atbildīgo, regulāras tehniskās pārbaudes un kārtību bīstamu vai nevajadzīgu šķēršļu nojaukšanai.
Ignorējot šo problēmu, tā pati no sevis neatrisināsies. Un gaidīt, kamēr šķēršļi sabrūk vai šie objekti sabrūk un rada daudz plašāku ietekmi gan uz vidi, gan materiālām vērtībām, es uzskatu, ka tas nav ne saimnieciski, ne pareizi.
Klimata un enerģētikas ministrijā norāda: juridiski pamata regulējums pastāv, un, ja būve rada, piemēram, plūdus, par sekām skaidrs ir arī atbildīgais – tas ir īpašnieks. Taču ministrija atzīst, ka regulējumu varētu padarīt detalizētāku un stingrāku, īpaši attiecībā uz pašvaldību atbalstu un būvju uzraudzību.
Šobrīd jau formāli visi pienākumi ir uzrakstīti. Tas, ko mums vajag, mums ir jāpalīdz īpašniekam, īpaši pašvaldībām. Bet šī ir mācība mums visiem. Un es ļoti ceru, ka mēs viņu ņemsim nopietni. Ja runājam tieši par "Life "projekta kolēģu minēto, vai regulējums varētu tapt stingrāks? Jā, protams. Vai to varētu vēl vairāk detalizēt? Arī!
Vienlaikus eksperti uzsver, ka šādu dambju un šķēršļu drošība ir svarīga ne tikai tādēļ, lai samazinātu to sabrukšanas risku un pasargātu infrastruktūru, bet arī no vides viedokļa. Upju šķēršļi apgrūtina zivju migrāciju un ietekmē citus dabiskos upes procesus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
