Tās ir "klausiņas" – nosaukts gada vārds, nevārds un spārnotais izteiciens
Jau 23o. reizi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa noskaidro gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu un savārstījumu. Arī šogad līdzīgi kā citus gadus konkursam iesūtīti ap 200 pieteikumu, no kuriem valodnieku žūrija izvēlējās spilgtākos. Kādi vārdi un teicieni visprecīzāk raksturo aizvadīto gadu?
Par gada vārdu ir nosaukts "klausiņas" līdz šim par ieaušiem (austiņām) iesauktās ierīces apzīmēšanai.
"Šis vārds nozīmē – kaut kas maziņš, tāpēc deminutīvs "-iņas", ar ko var individuāli klausīties mūziku, ziņas, un tā tālāk," saka komunikācijas praktiķis Pēteris Purītis.
Viņš turpina: "Žūrijai šķita, ka ir vērtīgi bagātināt valodu un ieviest īpašu apzīmējumu tieši šai iekārtai, kuru nevarētu sajaukt ne ar garšīgo ēdienu "austiņas", ne ar cilvēka ausīm, un kas precīzāk pateiktu to, kāda funkcija ir šai iekārtai, ko šis vārds nozīmē."
Ar jaunvārdiem ir kā ar bitēm, norāda, valodnieki. Labi, ja viens no desmit kļūst populārs. Ja tas ir labskanīgs un vēl ar vieglu humora pieskaņu, tad tam ir izredzes, bet lielākā daļa jaunvārdu nomirst, paliekot tikai ieceres līmenī.
"Būtībā tā spriešana par to, kam kļūt par gada vārdu vai par gada nevārdu, ir visinteresantākā. Arī man kā valodniecei, tā visvairāk saista. Tad mēs tiešām arī pievēršamies jautājumiem vai vispār vārds atbilst latviešu valodas sistēmai, jo mums ir atbildība, mēs izturamies, kā teikt, it kā ar humoru, bet tai pat laikā nopietni," skaidro Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece un sociolingviste Vineta Skujiņa.
Gada vārda finālā līdzās uzvarētājām "klausiņām" bija arī "trampampiņš", "mijsakarība" kā latviskāks apzīmējums vārdam "korelācija", un "sniegvilksnis" – vārds, kas raksturo sniega pārvietošanos bez snigšanas un šogad sabiedrībā raisīja arī plašu rezonansi.
Tikmēr par gada nevārdu atzīts anglicisms "trigerēt", līdztekus vārdiem "baile", "mātbūšana" un "Xiaomi arēna".
Savukārt, par šī gada spārnotā teiciena finālistiem kļuva: "katram pašam jākopj savs kaps", "mūsu nākotne ir vējā", "mēs visi esam vienā laivā", un "tāpēc, ka man tā gribas"! Par uzvarētāju kļuva Ginta Zilbaloža teiciens: "mēs visi esam vienā laivā"!
"Es viņu varētu pārveidot arī – "mēs visi esam vienā straumē", kur tā mūs aiznesīs, to mēs nezinām. Man šķiet, ka latviešu valodai, vismaz redzot, ka te notika, kas notiek ar vārdu iesūtīšanu, ka latviešu valodai iet labāk nekā latviešiem pašiem. Latvieši izmirst, bet valoda vairojas, rodas jauni vārdi, un būtībā katrs vārds reiz bijis jaunvārds, tad nu viņš vai nu tad viņš kļūst par gada vārdu vai nevaŗdu," saka žurnālists un publicists Egils Zirnis.
Savārstījuma tituls šogad piešķirts "Rīgas mežu" preses relīzei ar aicinājumu izstaigāt galvaspilsētas puķu dobes, kas veltītai Skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Tikmēr valodnieki aicina pamanīt, pierakstīt un iesūtīt arī nākamos piemērus – 2026. gada pieteikumi jau tiek gaidīti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
