Pirms lemšanas par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, deputātus pie Saeimas nama sagaidīja pāris protestētāji, nesekmīgi aicinot neatjaunot obligāto karaklausību.
Saskaņā ar jauno likumu, dienestā iesaucami vīrieši gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Sievietes var pieteikties brīvprātīgi. Vienlaikus noteikti vairāki izņēmumi, kādos gadījumos dienestu uz laiku var atlikt, piemēram, ja audzina bērnu līdz pusotra gada vecumam.
Debates izraisīja opozīcijas aicinājums jaunos vecākus pilnībā atbrīvot no iesaukšanas.
"Ja cilvēkiem ir bērni, lai viņi audzina savus bērnus, lai viņi paliek mājās, lai viņi stiprina mūsu mīļo Latviju tepat civilajos apstākļos."
"Tātad tajā brīdī, kad tika runāts par to, ka ir nepieciešams kaut kādā mērā atbalstīt jaunos vecākus, kuriem ir jau, nu pieņemsim, viens bērns, lai viņi nebūtu pakļauti šim te valsts aizsardzības dienestam, tad Aizsardzības ministrijas pārstāvis pateica: "Kas tad te būs, taisīs tik bērnus un neies dienēt?!" sacīja Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
No dienesta atbrīvotas vairākas iedzīvotāju grupas, bet to paplašināšana netika atbalstīta.
"Jebkuram vecākam ir pienākums aizsargāt savu bērnu un primāri savu bērnu valsti, un viņam ir iespēja izvēlēties, kādu dienesta veidu viņš uzskata par labāko sev, savai ģimenei," sacīja Saeimas deputāts Jānis Dombrava ("Nacionālā apvienība").
Strīdus raisīja arī paredzētā kriminālatbildība par izvairīšanos no dienesta.
"Kriminālatbildība šajā gadījumā – tas ir tas, ar ko jūs gribat baidīt. Tātad, ja jaunieši, kā teikt, baidīsies, tad viņi nāks un dienēs. Ja sāktos karš, jaunieši, tāpat kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, ietu un karotu par Latviju. Bet šodien jūs ar kriminālatbildību pasakāt: brauciet prom no Latvijas!" sacīja LPV Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.
"Pilsoņiem ir gan tiesības, gan pienākumi. Un šis te aizsardzības dienests ir viens no pilsoņa pienākumiem. Jaunieši ir patriotiski, gatavi un saprot šo te nozīmi. Tāpēc es aicinu stiprināt valsts drošību, nevis stiprināt izlaidību. Karavīru karā kāva, suni ceļa maliņā. Respektēsim valsts drošību!"
Lai aizsardzības dienestu ieviestu no jūlija, pirmais iesaukums notiks maijā un tas būs brīvprātīgs. Plānots, ka dienestu sāks 300 jaunieši.
"Tas ir tas daudzums, kurš ļaus mums labi uzsākt šo dienestu. Jo ir ārkārtīgi svarīgi parādīt starpību starp to dienestu, kas sāksies tagad, sākot ar 1. jūliju, un to, kas bija padomju laikā. Lai mēs redzētu, ka atšķirība ir būtiska un lai mēs veicinātu to, ka cilvēki grib nākt un grib dienēt bruņotajos spēkos."
Arī turpmāk priekšroka būs brīvprātīgajiem, bet trūkstošo daļu iesauks pēc nejaušības principa. Piesakoties brīvprātīgi, varēs izvēlēties dienesta veidu. To var pildīt 11 mēnešus armijas regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai arī apgūstot piecu gadu apmācības Zemessardzē vai studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu. Tiem, kuru pārliecība liedz dienēt bruņotajos spēkos, būs iespēja pieteikties alternatīvajam dienestam.
"Tur būs speciāla komisija, kura izvērtēs cilvēku pieteikumus. Viņiem jāpamato, kāpēc viņi kaut kādas savas pārliecības dēļ nevar dienēt bruņotajos spēkos. Ja komisija to apstiprinās, tad viņiem būs iespējas izvēlēties darbu kādā no Aizsardzības ministrijas pakļautajām organizācijām, kas nav saistītas ar militāro dienestu," sacīja Saeimas deputāts Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts").
Aizsardzības ministriju Saeimā pārstāvēja parlamentārais sekretārs, bet ministre Ināra Mūrniece sēdē nepiedalījās.
Uz TV3 Ziņu jautājumu, kādēļ attiecīgo svarīgā lēmuma pieņemšanā klāt nebija ministres, Eglīts skaidroja – jo patlaban likumprojekts tiek pieņemts pēdējā, galīgajā lasījumā. Atkārtoti mēģinot jautāt, varbūt tieši iepriekš minētā iemesla dēļ ministrei vajadzēja būt klāt, Eglīts aiziet, nenoklausoties jautājumu.
Likumu pieņēma ar pārliecinošo balsu vairākumu, "pret" bija tikai partija "Stabilitātei!", bet partija "Latvija pirmajā vietā" balsojumā nepiedalījās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
